Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Veselība

ESI VESELS: Proktologs – ārsts, kuram uztic delikātas problēmas

© depositphotos.com

Nonākt pie saprotoša ārsta, kuram var atklāti stāstīt par savām kaitēm un nejusties neērti, vēlas jebkurš pacients, īpaši tad, ja risināma kāda intīmāka problēma. Viens no šādiem speciālistiem ir proktologs. Visi zina, ka pie viņa jādodas, ja neliek mieru hemoroīdi. Bet ne tikai.

«Proktologs ir ārsts, kurš nodarbojas ar taisnās zarnas slimību diagnostiku un ārstēšanu,» skaidro medicīnas doktors, docents, ķirurgs koloproktologs Aigars Martinsons. «Nosaukums cēlies no grieķu valodas vārda proktos, kas nozīmē taisns, taisnā zarna. Ārstēšana var būt gan konservatīva - ar režīmu, diētu vai medikamentiem, gan arī ķirurģiska - izmantojot klasiskas operācijas vai mūsdienīgas lāzermetodes u. c. Tradicionāli proktologs pēc savas ievirzes ir ķirurgs. Starptautiskā apritē pozicionētais specialitātes apzīmējums ir ķirurgs koloproktologs, kas norāda, ka viņa kompetencē ir ne tikai taisnās zarnas, bet arī resnās zarnas ārstēšana.»

Latvijā un pasaulē

«Par proktologu kļūst, mācoties universitātē sešus gadus, tad piecus gadus ķirurģijas rezidentūrā. Pasaulē, arī Eiropā, ir noteiktas vadlīnijas, ir speciāli sagatavošanas kursi, ir jāstudē teorija, jāveic izmeklējumi, jāpiedalās noteikta veida operācijās un jānokārto grūti un sarežģīti eksāmeni, lai varētu saņemt sertifikātu un kļūt par pilntiesīgu ķirurgu koloproktologu,» stāsta A. Martinsons. «Diemžēl Latvijā objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ ir atšķirīga situācija: jebkurš sertificēts ķirurgs, kurš uzskata, ka viņš ir kompetents attiecīgajā laukā, var mierīgi sev piekarināt zīmīti «proktologs». Kopā ar līdzīgi domājošiem kolēģiem ierosinājām, ka vajadzētu nodalīt proktoloģiju kā subspecialitāti, bijām aizsākuši darbu pie apmācības cikla veidošanas, ko varētu ieviest Rīgas Stradiņa universitātē, pētījām Eiropas programmas. Diemžēl pretimnākšanu nesagaidījām. Privātā medicīna uzņem apgriezienus, valsts medicīna droši vien vēl kādu laiku būs gana novājināta, un kādam kolēģim var ienākt prātā: būšu proktologs, viņi labi pelna un neko daudz nedara - tā ir viegla nozare. Te ir zināmi slazdi pacientam. Pirms piekrist ārstēšanai, nekautrējieties detalizēti apspriest savu problēmu un izvaicāt par metodēm, kuras šis ārsts piedāvā, kā arī noskaidrot, cik ilgu laiku viņš darbojas proktoloģijā, cik operāciju ir veicis, cik no tām - ar konkrēto metodi, kādi ir rezultāti, kādi tie ir, salīdzinot ar Eiropā un citur pasaulē sasniegtajiem. Ja nerodas uzticība, var atrast citu ārstu.»

Turpinājumu lasi nākamajā lapā