Ar informatīvu kampaņu Veselības ministrija, Latvijas Kardiologu biedrība un ģimenes ārsti aicina iedzīvotājus vecumā no 40 līdz 65 gadiem pārbaudīt sirds veselību pie sava ģimenes ārsta, nosakot sirds un asinsvadu saslimšanas risku. Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka no augusta sirds un asinsvadu slimību riska noteikšana ar īpašu metodi ir veikta jau 1024 pacientiem 176 ārstu praksēs.
«Programma izstrādāta, sadarbojoties kardiologiem un ģimenes ārstiem un ņemot vērā sabiedrības veselības rādītājus,» saka veselības ministre Anda Čakša. «Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis Latvijā, tāpēc īpaša loma ir jāvelta šo slimību profilaksei.» Sirds un asinsvadu slimības ir visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā.
2017. gadā no sirds un asinsvadu slimībām mira vairāk nekā 15 000 cilvēku.
Ministre aicina ikvienu iedzīvotāju rūpēties par savu veselību ikdienā un atsaukties veselības pārbaudēm, kuras apmaksā valsts. Lai pēc iespējas ātrāk konstatētu sirds un asinsvadu saslimšanas risku, iedzīvotājiem no 40 līdz 65 gadu vecumam ir iespēja pie ģimenes ārsta bez maksas pārbaudīt sirds veselību pēc SCORE metodes (fatālu kardiovaskulāru notikumu riska tuvāko 10 gadu laikā noteikšana, proti, ar šī metodes palīdzību var noteikt riskus, vai tuvāko desmit gadu laikā pacientam var gadīties dzīvību apdraudoša situācija sirds veselības dēļ). Izvērtējot cilvēka stāvokli, nepieciešamības gadījumā ir jāuzsāk ātrāka un efektīvāka ārstēšana, kas ļauj uzlabot dzīves kvalitāti un dzīvildzi, mazinot riskus un nepieļaujot šādu kritisku situāciju.
Papildus tam, ka valdība ir apstiprinājusi šo jauno programmu un piešķīrusi papildu naudu ģimenes ārstu praksēm un izmeklējumiem, ir uzsākta arī informatīva kampaņa, aicinot iedzīvotājus laikus rūpēties par savu sirds veselību. Jāatgādina, ka jau līdz šim ģimenes ārstiem bija jāveic iedzīvotāju sirds veselības izvērtēšana ikgadējās profilaktiskās apskates ietvaros, taču tagad paralēli tam pacientam 40, 45, 50, 55, 60 un 65 gadu vecumā pie ģimenes ārsta tiks novērtēts sirds un asinsvadu saslimšanu risks atbilstoši kardiovaskularā riska noteikšanas metodei, pirms tam veicot sirds un asinsvadu un smēķēšanas anamnēzes izvērtēšanu, asinsspiediena noteikšanu, ķermeņa masas indeksa, kopējā holesterīna un glikozes līmeņa asinīs noteikšanu, kā arī sirds un miega artēriju auskultāciju. Ģimenes ārsts aprēķinās sirds un asinsvadu slimību risku ar šo metodi, ņemot vērā pacienta dzimumu, vecumu, smēķēšanas paradumus, asinsspiedienu un kopējo holesterīna līmeni.
Ņemot vērā šos rezultātus, ģimenes ārsts organizēs pacientam papildu nepieciešamos izmeklējumus - elektrokardiogrammu, ehokardiogrāfiju, miega artēriju ultrasonoskopiju un veloergometriju. Papildus ir izstrādātas arī detalizētas rekomendācijas pacientu aprūpei un terapijai - vai tās būtu zāles, kardiologa konsultācija vai turpmāka uzraudzība pie ģimenes ārsta. «Šis sava veida zaļais koridors ir ļoti pozitīvs darbs, jo, cieši sadarbojoties ģimenes ārstam ar citiem speciālistiem, pēc saslimšanas riska noteikšanas ģimenes ārstiem ir dotas vadlīnijas, kā rīkoties tālāk un kurp nosūtīt pacientu, lai tiktu uzsākta maksimāli ātra ārstēšana,» stāsta ģimenes ārste Līga Kozlovska. Atzinīgi šo jauno programmu novērtē kardiologi. Stradiņa slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra kardiologs Gustavs Latkovskis saka: jau daudzus gadus kardiologi cerēja, ka valsts iesaistīsies sirds un asinsvadu slimību profilakses veicināšanā. «Tagad ir svarīgi, ka arī pats pacients ir apzinīgs un apmeklē savu ārstu, neraugoties uz pašsajūtu, kas konkrētajā brīdī var būt laba,» saka kardiologs.
