Veselības apdrošināšanai būtu jābūt normai darba tirgū, aģentūrai LETA pauda Biznesa pakalpojumu nozares asociācijas "ABSL Latvia" izpilddirektore Monta Ieleja.
Viņa norāda, ka inflācija ir skārusi arī medicīnas pakalpojumu izmaksas un cenas, tādējādi darba devēji šobrīd novēro būtisku sadārdzinājumu veselības apdrošināšanas polisēm.
Ieleja atzīmē, ka jau 16 gadus nepārskatītais neapliekamais minimums veselības apdrošināšanai potenciāli varētu ietekmēt visu veselības aprūpes sistēmu kopumā. Starptautisko biznesa pakalpojumu nozare sagaida atbildīgo valsts institūciju iesaisti šajā jautājumā, lai nevājinātu jau tā nepilnīgo valsts veselības aprūpes sistēmu. Ignorējot cenu kāpumu, laba veselības apdrošināšana drīzumā nodarbinātajiem varētu kļūt par luksusa tipa labumu nevis normu.
Viņa norāda, ka starptautisko biznesa pakalpojumu nozare jau gadu desmitu darba tirgū piedāvājusi veselības apdrošināšanu. Nozares ieskatā šāds darbiniekam piešķirtais labums, ņemot vērā Latvijas jau tā novājināto veselības aprūpes sistēmu, uzskatāms vairāk kā pašsaprotama norma nevis privilēģija.
Pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas datiem, apdrošināto personu skaits 2022.gadā bijis vairāk nekā 447 000, kas ir visaugstākais rādītājs visā šīs statistikas apkopošanas vēsturē. Turklāt 2022.gadā veselības apdrošināšanas parakstīto prēmiju apmērs bija 10,3% no kopējā valsts veselības aprūpes budžeta.
"Starptautiskās kompānijas ir cerību pilnas, ka ar savu piemēru radījušas arī labu atspaidu uz darba tirgu kopumā un par to liecina arī pozitīvie statistikas dati. Tomēr pēdējā gada laikā, situācijai strauji pamainoties, iezīmējas daudz drūmāka nākotnes aina. Šobrīd arī starptautisko biznesa pakalpojumu organizācijām inflācijas radītās ietekmes dēļ nākas pārskatīt piedāvātās veselības apdrošināšanas polises saviem darbiniekiem. Apdrošināšana darba devējiem sāk šķist kā luksuss augsto izmaksu dēļ, ko tās nes organizācijām," pauž Ieleja.
Neskatoties uz to, ka privātais sektors ar veselības apdrošināšanas polišu palīdzību burtiski piesedz nepilnības veselības aprūpes sistēmā Latvijā, jau vairāk nekā 16 gadus (kopš 2007.gada 1.janvāra) nav ticis pārskatīts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais limits veselības apdrošināšanai, proti, tas joprojām ir 426,86 eiro gadā. "ABSL Latvia" ieskatā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā limita pārskatīšana veselības apdrošināšanas polisēm būtu racionāls, vēlams un nepieciešams solis no valdības puses, jo īpaši laikā, kad šo jautājumu būtiski ietekmē arī inflācijas radītās sekas.
Nepārskatot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu veselības apdrošināšanai, Latvijas valsts riskē ar pašu svarīgāko resursu - darbspējīgo iedzīvotāju darba spējām ilgtermiņā un pat dzīvildzi, uzsver Ielejai, piebilstot, ka nākotnē, ja vien valsts nepārskatīs neapliekamo minimumu veselības apdrošināšanai, paredzams, ka virkne uzņēmumu būs spiesti izvērtēt iespējas nodrošināt līdzšinējā līmeņa veselības apdrošināšanas polises darbiniekiem un daudz biežāk varēs sagaidīt polises ar pamatpakalpojumu segumu. Tas, savukārt, cilvēkam radīs nepieciešamību veikt būtiskus līdzmaksājumus par pakalpojumiem, neiekļaus zobārstniecības pakalpojumus, sporta aktivitātes un citas.
"ABSL Latvia" uzskata, ka šāda notikumu attīstība negatīvi ietekmēs ne vien indivīdus, bet arī Latvijas sabiedrības veselību kopumā, ņemot vērā, ka darba devēju nodrošinātās veselības apdrošināšanas polises ir spēlējušas būtisku lomu privāto veselības pakalpojumu izmantošanai, noņemot būtisku slogu no jau tā garajām rindām uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem veselības nozarē.
Tāpat jāņem vērā, ka apdrošinātāji 2022.gadā izmaksājuši veselības apdrošināšanas atlīdzībās Latvijā 97 miljonus eiro un absolūti lielākā atlīdzību daļa ir izmaksāta veselības aprūpes iestādēm. Tā ir būtiska budžeta sastāvdaļa un šie līdzekļi veido no 5% līdz 50% no iestādes kopējā budžeta, kas rada iespēju paaugstināt iedzīvotāju medicīniskās aprūpes kvalitāti un atjaunot medicīniskās iestādes tehnisko nodrošinājumu.
Daļa šo līdzekļu netieši atgriežas valsts budžetā kā nodokļu maksājumi no veselības aprūpes iestādēm, tostarp no algu palielināšanas veselības aprūpes nozarē strādājošajiem. Ieleja uzsver, ka, nepalielinot neapliekamo minimumu veselības apdrošināšanai, valsts riskē zaudēt šos veselības aprūpes sistēmu atbalstošos un stimulējošos maksājumus.
"ABSL Latvia" arī uzsver, ka, palielinot veselības apdrošināšanas "griestus", ieguvēji būtu ne tikai tā sabiedrības daļa, kas līdz šim saņēmuši labas veselības apdrošināšanas polises no darba devējiem, bet arī tie, kuriem šādu polišu nav vispār, jo labas veselības polises attiecīgi samazina šo indivīdu nepieciešamību stāties rindās uz valsts sniegtajiem veselības un ārstniecības pakalpojumiem.
"ABSL Latvia" ir starptautisko biznesa pakalpojumu centru asociācija Baltijā, kuru 2019.gada aprīlī dibināja biznesa pakalpojumu centri Latvijā - "Cabot", "Circle-K Business Centre", "Cognizant", "DnB Bank ASA", "Tietoevry" un "SEB Global Services". Asociācijā šobrīd ir 17 aktīvi biedri un sadarbības partneri.
