Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) šīs vēlēšanas būs tests, kurā tiks pārbaudīts, vai tā, vadot koalīciju, strādājusi gana labi, lai atļautos tajās startēt bez Aivara Lemberga kā premjera amata kandidāta pievilkšanas kampaņā.
Šis ZZS ir nozīmīgs laiks. Iespēju un izaicinājumu. Startēt vēlēšanās kā centrālajai varas partijai ar esošu premjeru, finanšu ministru un citiem ietekmīgiem lēmumu pieņēmējiem nav tas pats, kas būt vienai no koalīcijas partijām un, jo īpaši, ar nedz Saeimā, nedz valdībā neesošā Lemberga muti kritizēt varas neizdarīto. Šis statuss paģēr nopietnāku, atbildīgāku pieeju gan priekšvēlēšanu kampaņā, gan programmā. Uzrakstīt programmu šajā situācijā ir grūtāk - piedāvājot kaut ko kardināli jaunu, neizpaliks pārmetumi par to, kāpēc tas jau nav izdarīts. Tāpēc arī ZZS organizācijas Latvijas Zemnieku savienības (LZS) sestdienas kongresā pieņemtajā programmā 100 punktu Latvijas simtgadei atrodamas daudz tādas frāzes kā «turpinās», «pilnveidos», «sekmēs», neraugoties uz pieteikumu «Latvijas simtgadē izvirzīt jaunus mērķus». Nekādus būtiski jaunus mērķus atrast neizdevās, bet virkni jautājumu programma raisīja gan.
1. Ja LZS grasās mazināt birokrātiju, reizi piecos gados pārskatot likumu un pašvaldības saistošo noteikumu lietderību, jājautā, vai ar šādu apjomīgu darbu netiks vairota ja ne pati birokrātija, tad ierēdniecība un tās slodze? Kas to nenormālo apjomu normatīvo aktu pārskatīs, izvērtēs?
2. Labi, ka LZS skaidri postulējusi savu attieksmi pret reģionālo attīstību, kurā «nepieciešams atjaunot apdzīvotības līdzsvaru starp Latvijas reģioniem», tikai galīgi nav skaidrs, kā to realizēt praktiski? Tas būtu kā pagriezt pretējā virzienā upes tecējumu!
3. Cerams, ka solījums iestāties par «jauna un samērīga atbalsta mehānisma izstrādi atjaunojamiem energoresursiem» nenozīmēs jaunu OIK afēru!
4. LZS izstrādāšot izdevīgus nosacījumus, «lai mudinātu ārzemēs strādājošos tautiešus atgriezties dzimtenē», savukārt viesstrādnieku ievešana būtu tikai kā «Latvijas darbaspēka trūkuma problēmas risināšanas galējais līdzeklis». Gribētos zināt, kādi konkrēti instrumenti ir padomā, ņemot vērā, ka viena reemigrācijas programma jau neefektīvi «apgūta»? Un vai uzņēmēju kritizētā speciālistu iebraukšanas bremzēšana konkrētās nozarēs nav iešana lētās priekšvēlēšanu retorikas virzienā, pāri kurai centrālajai varas partijai tomēr vajadzētu pacelties? Bailes, ka tās nacionālpatriotiskais vēlētājs uztvers tikai eksaltētus virsrakstus par masveida čurku ievešanu, kas laupīs maizīti vietējiem, lai arī noteikumu projekts paredzēja to darīt tikai atsevišķās specialitātēs, kur darbaspēka vai darbagalvu trūkst, turklāt ar stingriem algu un speciālistu skaita nosacījumiem?
5. LZS ir par sabalansētu, bezdeficīta budžetu. Hmm, ZZS premjera un arī nākamo vēlēšanu premjera amata kandidāta Māra Kučinska valdības apstiprinātais vidējā termiņa budžeta ietvars paredz budžeta deficītu nākamgad 0,9%, bet 2020. gadā 0,4% no iekšzemes kopprodukta. Kuram dokumentam ticēt?
6. LZS sola par katru apgādībā esošu bērnu abiem vecākiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus un neapliekamo minimumu (NM), kas būs augstāki nekā pārējās Baltijas valstīs.
NM Latvijā šogad palielināts līdz 200 eiro, šī pati valdība atbalstījusi tā celšanu līdz 230, 2020. gadā - līdz 250 eiro. Nez, kad mēs tos kaimiņus apdzīsim, ja jau šogad Igaunijā NM ir 500, bet Lietuvā - 380 eiro.
7. LZS mazinās nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim. Nez, ko par to teiks ZZS vadītās daudzās pašvaldības, kuru lobijs līdz šim izrādījies spēcīgāks par tamlīdzīgu tautas pieprasījumu?
8. LZS panāks samazināto PVN likmi ne tikai dārzeņiem, bet arī svaigai gaļai, pienam, maizei. Labi, bet - kā ar samazinātiem nodokļiem un palielinātu NM tiksim līdz tam bezdeficīta budžetam?
9. Solījums panākt «Latvijas lauksaimniekiem taisnīgāku vienoto platību maksājumu, līdzvērtīgu ES valstu vidējam līmenim» dzirdēts jau daudzkārt. Kas mainījies, lai to beidzot arī panāktu?
10. LZS sola «izskatīt iespēju ieviest obligātu prasību absolventam nostrādāt noteiktu laiku valsts budžeta iestādē, ja students attiecīgo izglītību ieguvis, studējot valsts budžeta finansētajās programmās». Izskatīt jau var, tikai nez kāpēc tamlīdzīgas runas nekur tālāk par «izskatīšanu» nav tikušas.
11. LZS atbalstot «labāku un ilgtspējīgāku risinājumu izstrādi otrā pensiju līmeņa pārvaldībai, lai tajā uzkrājuma ikgadējais vidējais ienesīgums nebūtu zemāks par inflāciju». Šā līmeņa uzkrājumus ieguldīs tautsaimniecībā. Priekšlikums jau dzirdēts ne pirmo reizi, un te vietā jautāt - kāpēc nav izdarīts?
12. LZS iestājas par «prioritāro sporta veidu noteikšanu, kas nodrošina pēc iespējas lielākas iedzīvotāju daļas iesaisti sportiskajās aktivitātēs». Te ir tā mūžīgā diskusija, kas allaž paliek tikai diskusija, kurā turklāt vienmēr paliks tik plašas interpretācijas iespējas, ka tā jau vairs nebūs sistēma. Piemēram, vai bobslejs, skeletons, kur mums ir augsti sasniegumi, bet nav un nekad nebūs masveidība, būs šo sporta veidu sarakstā? Vai prioritārais sporta veids būs futbols, kas ir ļoti masveidīgs, bet rezultāts - Latvijas izlases zaudējums FIFA ranga vājākajai komandai Gibraltāram?
Daži jauni priekšlikumi ir, bet par jauniem mērķiem gan tos būtu pārāk skaļi saukt. Ja nu vienīgi ZZS merkantilais mērķītis vēlēšanās saņemt vairāk balsu nekā Saskaņai. Svarīgāk, tiešām, kā paudis Kučinskis, šo varas partijas statusu neizmainīt sīknaudā.
