Koalīcija vēl domājot par vienotu Valsts prezidenta kandidātu un visticamāk «domās» līdz pat pēdējam brīdim, kad «īstais» kandidāts beidzot tiks izvilkts dienasgaismā un kā tāds precinieks atrādīts publikai. Tomēr arī līdzšinējā kandidātu «meklēšana» ļauj spriest par gaisotni politiskajā ķēķī.
Grūti spriest, ar kādu mērķi Vienotība uz prezidenta kandidatūru vērtēšanai veltīto LTV raidījumu Sastrēgumstunda deleģēja deputāti Lolitu Čigāni. Skaidrs tikai viens, šis mērķis noteikti nebija skaļi deklarētais – vēlme atrast vienotu kandidātu, jo Čigānei piemīt nepārspējams talants runāt tik ļoti augstprātīgā, paštaisnā intonācijā, ka jebkurš sarunu partneris, lai cik iecietīgs un uz kompromisiem noskaņots būtu, dzirdot šo nievīgi pārgudro toni, par vēlmi sadarboties aizmirst. Ne velti Čigāne pēdējā partijas kongresā zaudēja vietu partijas valdē, jo acīmredzot pat domubiedru vidū maz ir tādu, kas spēj šādu «skolotājas» runas veidu ilgstoši pieciest.
Čigāne minētajā raidījumā jau ar pirmajiem teikumiem klupa krāgā ZZS un kā gandrīz jau notikušu faktu (lai gan ZZS vēl nevienu kandidātu nebija izvirzījusi) izteica pieņēmumu, ka prezidenta kandidāts tikšot ievēlēts, ZZS bloķējoties ar Saskaņas deputātu balsīm. Šī iespējamā bloķēšanās tika uzdota par nepiedodamu grēku, izliekoties aizmirstam, ka pašreizējās Vienotības ideoloģiskais kodols savulaik ar visām četrām atbalstīja Saskaņas izvirzīto prezidenta kandidātu Aivaru Endziņu. Tāpat Čigāne katra teikuma galā kā paraugu piesauca Vairu VīķiFreibergu, cenšoties piesavināties un monopolizēt tiesības uz šo tautā populāro tēlu, atkal aizmirstot, ka tieši bijusī prezidente savulaik ļoti skeptiski izteicās par Vienotības priekšteču un Saskaņas kopīgi virzīto Endziņu.
Augstprātība ir kļuvusi par Vienotības firmas zīmi. Protams, tādi viņi ir bijuši vienmēr, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc partija ar teorētiski atbalstāmiem un it kā pareiziem lozungiem tā arī nespēja noturēties pārliecinoši dominējošās pozīcijās Latvijas politikā. Šobrīd visas pazīmes liecina, ka šī grupējuma ziedu laiki ir pagājuši, jo cik tad var tautu ar skanīgiem lozungiem muļķot? Nu nevar bez apstājas stāstīt, cik mēs gudri, pareizi un taisni, bet jūs dumji, blēdīgi un greizi, kad pašu rindās grozās Zaķis un pat partijas līdere deputātos tikusi šaubīgā ceļā, pabīdot malā nepieredzējušo Jāni Junkuru. Nevar visus citus apvainot un turēt aizdomās negodprātībā, bet pašu partijas ģenerālsekretāra amatā turēt cilvēku, kurš nespēj ticami paskaidrot, kur, atrodoties ekonomikas ministra amatā, ņēmis legāli nenopelnītu naudu, liekot saprast, ka to atradis «tumbočkā». Pilns portāls pietiek.com ar šaubīgām puskriminālām epizodēm, kurās iesaistīti Vienotības politiķi un viņiem pietuvināti politbiznesmeņi. Šīs epizodes netiek tālāk izmeklētas, pateicoties vienīgi draudzīgam KNAB piesegumam (sk. Uzpeld politiski piesegtais, Diena, 13.04.2015.) un ziņu aģentūras LETA (no kuras informāciju pārsvarā ņem citi mediji) selektīvajai izpratnei par to, ko uzskatīt par pietiekami nopietnām ziņām un ko ne.
Piemēram, minētajā laikraksta Diena publikācijā aprakstīti lietas materiāli, no kuriem izriet, ka savulaik, kad ekonomikas ministrs bija A. Kampars, ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins tirdzniecības centrā Domina saņēma 50 000 latu kukuli no kāda uzņēmēja. Šo kukuļa došanu fiksēja Drošības policija, kura visus materiālus, tai skaitā paša kukuļdevēja liecību, nodeva KNAB, kur Juta Strīķe lietu nodeva tālāk savam labam draugam, operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājam Jurim Jurašam, kurš lietas turpmāku gaitu sekmīgi nobremzēja. Diemžēl arī šī publikācija ziņu aģentūrās tika noklusēta un plašāku skanējumu neguva. Taču, lai arī kā kāds gribētu nomazgāt Vienotību tīru, sabiedrībā uzkrājas informācija par šīs organizācijas patieso morāli, kas būtiski atšķiras no tās piekoptās svētulīgās retorikas, un katru reizi, kad Čigāne vai kāds cits no šīs kompānijas sāk sprediķot, arvien vairāk cilvēkiem gribas skaļi un latviski nolamāties – ejiet taču...
Ja patiešām ir vēlme atrast vienotu koalīcijas prezidenta amata kandidātu, tad pirmais solis būtu Vienotības atteikšanās no šo pašiedomāto nimbu nēsāšanas virs savām galvām, jo neko citu kā patiesa godīguma zaimošanu šajās tēlota svētulīguma apdvestajās sejās ieraudzīt nevar.
