Ķirzaka, lai piemānītu savus vajātājus, pamet tiem savu asti. Tad pati var tikt cauri sveikā. Kaut ko līdzīgu nu mēs varam redzēt darbībās ap pasažieru vilcienu iepirkumu: visa sabiedrības uzmanība tiek novirzīta diskusijai par to, kā tad tiks finansēti pēdējā iepirkuma konkursa rezultāti, kuri, šķiet, beidzot apmierina nozares politisko vadību, nevis lai izvērtētu un atskaitītos sabiedrībai par to, vai vispār šāds rezultāts tai ir pieņemams.
Ir acīmredzams – kaut kas ar konkursa rezultātiem nav kārtībā: starpības summās starp pasludināto uzvarētāju un citu pretendentu piedāvājumiem (jo, kā zināms, šis nav pirmais konkurss) sasniedz vairāk nekā simt miljonus eiro, un ir saprotams, ka šī iemesla dēļ neviens nevēlas publiski uzņemties politisko atbildību pasludināt šī konkursa rezultātu par pamatotu un sabiedrībai izdevīgu.
Iespējams, tādēļ, lai nevienam nevajadzētu uzņemties nekādu atbildību, ir sagatavots Pasažieru vilciena (PV) valdes karuselis. Gadījumā, ja cirks nav bijis iestudēts, bet notiek tā, kā tas tiek pasniegts sabiedrībai: PV valde pati negaidot ir atkāpusies, un ar stingru politisku roku nākamajā dienā ir izveidota un momentāli apstiprināta jauna kompetenta PV valde, kura ar visu tikšot skaidrībā, un tāpēc ar vilcienu iepirkumu viss būs kārtībā, tad jāsaka, ka Latvija vienā naktī ir principiāli mainījusies! Tiek pasniegts, ka jaunais sastāvs būs kompetents un augsti profesionāls. Lieliski! Tikai rodas pamatots jautājums – kāpēc kompetentu un profesionālu valdi nevarēja izveidot jau agrāk, lai tā no paša sākuma nodarbotos ar šo vilcienu iepirkumu? Kāpēc uzreiz netika izrādīts politiskais tvēriens, bet tika gaidīts, lai iepriekšējā valde pieņem kādam vajadzīgo lēmumu, un tikai pēc tam tā tiek nomainīta?
Vairāk nekā smaidu izraisa apgalvojums par PV valdes negaidīto atkāpšanos. Ja tā ir bijusi tik negaidīta, kādā veidā ir pagūts sagatavot jauno PV valdes sastāvu? Valdes sastāvu, kurā tagad ietilpst, piemēram, Latvijas dzelzceļa (turpmāk – LDz) finanšu direktors. Jebkurš, kurš ir bijis saistīts ar biznesa vadību, atzīs to par neiespējamu situāciju, kad liela, strādājoša uzņēmuma finanšu direktors, kurš veiksmīgi pilda savus pienākumus, pēkšņi, vienas dienas laikā var pamest savu amatu bez iepriekšējas saskaņošanas ar savu uzņēmumu un uzņēmums to akceptēs!
Turklāt aiziet uz sliktāk atalgotu amatu uz pavisam ne veiksmes stāstos ietērptu uzņēmumu, bez tālākām izaugsmes perspektīvām. Sabiedrībai būtu tiesības uzzināt, kā ir motivēta šāda savāda izvēle, kura klāt visam ir veikta bez jebkādas konkursa procedūras.
Savukārt, ja ir paredzēts «pa kluso» saglabāt jaunajiem PV valdes locekļiem saistību ar iepriekšējām darba vietām, tad tas ir acīmredzams un nepieļaujams interešu konflikts, jo PV valdes locekļi vienlaikus pārstāvēs pretējas intereses būtiskos PV finansēšanas jautājumos: viens no PV valdes locekļiem ir Satiksmes ministrijas (SM) ierēdnis, bet SM ir atbildīgā ministrija, kurai ir jālemj par ikgadējo nepieciešamo valsts atbalsta apjomu pasažieru pārvadājumiem. Kā intereses tad pārstāvēs šis valdes loceklis, lemjot par nepieciešamo valsts atbalsta apjomu – valsts vai PV? Tas pats attiecas arī uz apstiprinātajiem valdes locekļiem, kuri nāk no LDz. Viena no būtiskākajām PV izdevumu sastāvdaļām ir maksa par dzelzceļa infrastruktūru, kura pieder LDz infrastruktūras uzņēmumam. Lemjot par piemērojamo infrastruktūras maksas apmēru PV, par ko tagad tiek diskutēts – kā intereses tie pārstāvēs: LDz vai PV?
Un vai vispār par kompetentu un pamatotu var uzskatīt izteikto priekšlikumu – risināt visdārgākās vilciena iepirkuma iespējas finansēšanu caur infrastruktūras maksas samazināšanu? Daudzus gadus esmu nostrādājis Regulatorā un esmu bijis tas, kuram ir bijis jāpieņem lēmumi arī saistībā ar dzelzceļa infrastruktūras maksas pamatotību, kad tas vēl bija Regulatora kompetencē. Esmu pārliecināts, ka joprojām infrastruktūras maksas noteikšanas principi nav mainījušies – tai ir jābūt ekonomiski pamatotai un nediskriminējošai. Kā gan to var kādam atsevišķam komersantam noteikt savādāku? Uz kā rēķina? Ja šie miljoni būs jāsedz citiem komersantiem, kas arī lieto šo infrastruktūru, tad tā būs diskriminācija un konkurences kropļošana, ko likums nepieļauj. Ja šis infrastruktūras maksas samazinājums netiks kompensēts, tad tas būs jāsedz infrastruktūras turētājam, tātad valstij, kas ir ne tikai likuma normu pārkāpums, bet arī sabiedrības maldināšana. Sabiedrībai skaidro, ka šī apšaubāmā konkursa rezultāti valstij nebūs papildus jāfinansē – un to nodrošinās šī jaunā PV valde! Tāpēc, ja jaunajiem PV valdes locekļiem paliek kaut vismazākā saistība ar savu iepriekšējo darbavietu, tad runāt par objektīvu un neatkarīgu PV valdes darbu ir naivi vai noziedzīgi – tad šis PV valdes karuselis visdrīzāk ir tikai teātris, lai radītu iespēju leģitimizēt kādam izdevīgu lēmumu par vilcienu iepirkumu. Mums pārējiem atliks tikai apmaksāt dārgo teātra izrādi, jo miljoni taču būs jāatpelna.
Ja kādam tik tiešām rūp valsts attīstība, kādēļ gan šie miljoni nevarētu tikt samaksāti par mūsu smagās mašīnbūves atdzimšanu? Nopirkt Latvijā saražotos vilcienus mums izmaksātu apmēram divas reizes lētāk nekā izmantot šo apšaubāmo iepirkumu.
Ļoti gribētos, lai kāds beidzot atbildētu uz šiem visiem jautājumiem.
