4.lapa
Jāpieprasa funkcionāli nepieciešamais zemes gabala (FNZG) plāns ar apgrūtinājumiem un atsevišķu kadastrālo vērtību, kur šie elementi var būt kā organizētās noziedzības elementi
Vispirms jāvēršas pie 1997.gada 18.decembra Metodikas zemes gabalu noteikšanai pie privatizējamām daudzdzīvokļu mājām, ko izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Lai arī likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju noteikts, ka privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals ir zeme, uz kuras uzcelta dzīvojamā māja, joprojām nav zemes robežu plāna, kas norāda apgrūtinājumus. Tātad - ir jāpieprasa detālplānojuma izdruka par šo zemes gabalu un zemes robežu plāns, kas sagatavots un iesniegts Privatizācijas komisijai māju vispārējās privatizācijas sagatavošanas procesā. Ja zemes robežu plānā nav iezīmēti apgrūtinājumi, šo plānu jāizprasa no Rīgas pilsētas būvvaldes arhitektūras nodaļas un tas jāsalīdzina ar Privatizācija komisijā esošo plānu, bet pēc tam jāvēršas Valsts zemes dienestā par jaunas kadastrālās vērtības noteikšanu šim zemes gabalam.
Katrai pašvaldībai tās teritorijā ir apbūves noteikumi, kuri paredz arī minimālo zemes gabala lielumu, uz kura iespējama apbūve. Tātad - jāizprasa šie apbūves noteikumi.
Ir atsevišķi risinājumi, kā noteikt FNZG, tomēr trūkst regulējuma tam, kā noteikt zemes platību, kuri būtu nepieciešami apbūves uzturēšanai un apsaimniekošanai un kuri būtu ņemami par pamatu nomas platības noteikšanai dalītā īpašuma zemes nomas attiecību noregulēšanai. 2012.gada 12.jūnijā MK izskatītajā informatīvajā ziņojumā Par tiesiskā regulējuma izstrādes gaitu, kas paredz atteikšanos no dalītā īpašuma noteikts, ka tiks izstrādāta formula. lai noteiktu funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu ēkai, tās apsaimniekošanai. Tā nosakot reālo summu, kas dzīvokļa īpašniekam jāmaksā kā nomas maksa.
Zemes robežu plāns ar apgrūtinājumiem tika izstrādāts būvvaldē. Arhitekti to iesniedza Privatizācijas komisijai. Taču ir pamatotas aizdomas, ka komisija šo plānu pārlaboja, apgrūtinājumus izslēdza, lai pienākumu maksāt par visu zemi uzliktu iedzīvotājiem. Tas ir netaisnības elements. Tāpat kā tas, ka „lieko” zemi pie mājas, kura pārsniedz FNZG lielumu, arī paredzēts uzlikt kā slogu dzīvokļu īpašniekiem.
Ministru Kabinetam, Tieslietu ministrijai un visiem Saeimas deputātiem ir iesniegts priekšlikums grozīt un papildināt likuma Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās 12. panta 2.prim daļu (un/vai likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta 1.daļu) ar tekstu šādā redakcijā: „Nomas līguma rakstveida formas neievērošana šā likuma 4.panta 5.daļas noteiktos gadījumos, kad zemes un apbūves īpašnieki ir dažādi, neviens darījums pirms attiecīga rakstiska akta taisīšanas nav spēkā. Ar likumu noteikto procentu aprēķināšana no zemes kadastrālās vērtības un aprēķinātā nomas maksa var tikt izprasīta no rakstiska nomas līguma noslēgšanas dienas vai no prasības iesniegšanas tiesā dienas par zemes nomas līguma noslēgšanu pret personu, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības”. Būtu vēlams šo prasību par likuma grozījumu prasību uzturēt katrā rezolūcijā un sūdzībā, jo tā novērš daudzas domstarpības un anomālijas zemes nomas jautājumu sakārtošanā.
Nobeigumā. Ir jāvēršas Saeimas komisijā par dalību likumprojekta Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums apspriešanā. Ne mazāk svarīgi ir organizēt piketus pie Tieslietu ministrijas, kura ir atbildīga par likumdošanas ierosināšanu un likumu izpildes uzraudzību. Arī pie Ministru kabineta ar atbilstoši sagatavotām prasībām.
