3.lapa
Slēdz arī Brigaderes pirmo skolu
Kad pašvaldības - agrāk vai vēlāk - tomēr izšķiras par izglītības iestādes likvidēšanu, slieksnis, kad tas notiek, ir gana atšķirīgs: Preiļu novada Priekuļu sākumskolā pagājušajā mācību gadā bija vien deviņi skolēni, otrā mazākajā - Jēkabpils novada Dunavas pamatskolā - 17. Bet lielākoties skola tiek turēta, kamēr tajā ir 30 līdz 40 skolēnu. Ir gan gadījumi, kad pašvaldība slēdz mācību iestādi arī ar vairāk nekā 100 bērniem, kā tas bija Sātiņu pamatskolas gadījumā. Vispirms to pārveidoja par sākumskolu, bet vēl pēc pāris gadiem tā beidza pastāvēt, kas nereti arī notiek ar sākumskolām, jo vecāko klašu bērni «paņem līdzi» jaunākos brāļus un māsas, līdz ar to skola iztukšojas vēl straujāk. Tā tas notika arī ar Tērvetes novada Bukaišu sākumskolu, kura pirms dažiem gadiem kļuva par Augstkalnes vidusskolas filiāli. Šogad to nācās slēgt, jo ar 17 bērniem nevarēja izveidot pat apvienotās klases. Patlaban tur tiek saglabāts interneta punkts un «zaļā klase», kur pāris telpās darbosies vides pulciņš. Protams, ēka ir liela, tās uzturēšana nemaksā lēti, bet ko vietvarai darīt ar muižas namu, šobrīd atbildes nav arī Tērvetes novada izglītības darba speciālistei Initai Rozei. Šajā pašā novadā 2014. gadā durvis aizvēra arī Tērvetes pamatskola, kurā savulaik skolas gaitas uzsāka ievērojamā latviešu rakstniece Anna Brigadere. Ēku pārdeva uzņēmējam par 51 000 eiro, kurš tur bija plānojis ierīkot viesu namu. Diemžēl ieceres neīstenojās, un, lai gan jaunais īpašnieks turpina ēku uzturēt (arī skolas muzejs saglabāts pāris telpās, tāpēc tur ik pa laikam iegriežas ekskursanti) un cer piesaistīt Eiropas naudu nama rekonstrukcijai, īstas skaidrības par bijušās skolas nākotni nav.
Arī jaunlatviešu kustības aizsācēja Andreja Spāģa vārdā nosauktā Dunalkas skola Durbes novadā ir «uz robežas» - tur mācās aptuveni 50 bērnu, bet pērn skolas vārds izskanēja skaļāk, jo to beidza tikai viena skolniece. Durbes novads ir viens no tipiskākajiem piemēriem skolu izmiršanā: palikušas vairs divas skolas - iepriekšminētā Dunalkas pamatskola un Ata Kronvalda vārdā nodēvētā Durbes vidusskola, kas šogad jau kļuvusi par pamatskolu. Divas citas skolas - Rāvas un Vecpils - nu jau vairākus gadus slēgtas, un tur darbojas interešu centrs. Līdzīga situācija ir arī Rucavas novadā, kur izdzīvojušas tikai Rucavas un Sikšņu pamatskolas, kur bērnu skaits turas robežās starp 50 un 70. Ar ministra Kārļā Šadurska vārdu rucaviešiem saistās ne tās labākās atmiņas, jo pirmajā viņa ministrēšanas laikā (2002-2004) Rucavas vidusskola pārtapa par pamatskolu, jo IZM bija uzstādījums: vidusskolas posmā katrā klasē jānodrošina vismaz 15 skolēnu. Rucavā šajos rāmjos neiekļāvās, tāpēc statusu nācās zaudēt. Nu izskatās, ka varot pazaudēt arī pamatskolas statusu, ja tiks ieviests minimālais skolēnu skaits arī 7. līdz 9. klasēs, savas bažas neslēpa bijusī novada domes priekšsēdētāja Irēna Šusta.
Pārtop par «socmājām» un pansionātiem
Pašvaldības atzīst, ka skolu ēku tālākais izmantojums liek krietni palauzīt galvu. Kā pieredze rāda, tās lielākoties paliek uz vietvaru pleciem, jo uzņēmējus maz interesē tik lielas ēkas. Ir gan arī izņēmumi. Piemēram, pirms trim gadiem slēgtajā Viļakas novada Mežvidu pamatskolā pašlaik darbojas šūšanas cehs. Šī «gaismas pils» tika celta Ulmaņlaikos lauku vidū, jo zemnieku bērniem bija vajadzīga skola. Pēdējā tās pastāvēšanas gadā tur zinības apguva vien 26 bērni. Ne tik labs liktenis bijis tā paša novada Kupravas pamatskolai. Tā savulaik būvēta 600 bērniem (Kupravā bija drenu cauruļu ražotne, kuru 90. gadu sākumā slēdza), pēdējā mācību gadā tajā bija vien 15 skolēnu. Jau tolaik bija skaidrs, ka vismazākajam Latvijas pagastam tik milzīga ēka nebūs vajadzīga. Ja nu vienīgi sporta zāli varēšot izmantot, jo iedzīvotāju vairākums devies prom uz lielākām Latvijas pilsētām vai ārzemēm, atstājot Kupravu teju vai izmirušu. Latgalē vispār aina nepavisam nav optimistiska. To apliecināja arī Daugavpils novada izpilddirektora vietnieks Aleksandrs Aizbalts: tagad vietvara lauzot galvu par bijušo Tabores skolu, kas bija iekārtota vecā muižas ēkā. Pagasts patlaban izmanto tikai zāli. Iespējams, ka izdosies šo ēku privatizēt, kā to izdevies izdarīt ar Kalniešu pamatskolu Krāslavas novadā. Skrudalienas skola, kas celta 1934. gadā, vismaz nestāv tukša, jo tur ir arī bibliotēka, sociālais centrs, bērnudārza grupiņa. Aleksandrs Aizbalts uzsvēra: skatoties uz demogrāfijas rādītājiem un iedzīvotāju kritumu Latgales pusē, ir skaidrs - jau tuvākajos gados slēgtajām skolām pievienosies vēl vairākas, jo bērnu tajās kļūst arvien mazāk un mazāk. Vārdā nesaukšot, bet dažas jau «sarakstā ir iekšā». «Ko darīsim ar tām, arī nezinu, jo visās taču nesaliksim pansionātus un sociālos centrus. Sociālos dzīvokļus noteiktam kontingentam - arī ne. Uzņēmējus šādas ēkas arī maz interesē. Tie grib mazākas. Lūk, vienu bijušo kantora ēku tikko pārbūvējām - tur būs šūšanas cehs,» skaidroja Aleksandrs Aizbalts.
Gulbenes novada pašvaldība var uzelpot vieglāk: pēdējos gados slēgtās skolas - Daukstes, Ozolkalna, Siltāju - nestāv tukšas. Līdzīgi kā daudzviet - pārtapušas par sociālajām mājām un pansionātu. Tiesa, vietvarai nācies ieguldīt ievērojamus līdzekļus, lai piemērotu namus jaunajām funkcijām, piemēram, lai ierīkotu liftus. Šogad izdevies vēl viens labs darījums: pārdot bijušo Stradu skolu, kura likvidēta jau pirms septiņiem gadiem. Ko jaunais īpašnieks ar ēku domā darīt, gan nav zināms.
Ventspils novadā problēmas sagādā Zlēku pamatskolas tukšais nams. Vietvarai ideju, ko ar to darīt, pašlaik nav. Labi, ka netālu ir bērnudārzs, tāpēc tā darbinieki pieskata, lai slēgtajā namā neklīstu nevēlami ciemiņi, klāstīja Ventspils novada domes izpilddirektors Dainis Valdmanis. It kā vieta esot laba, lai gan gabalu nost no apdzīvotas vietas, bet ēkā, kurā ir krāsns apkure, gan nāktos krietni ieguldīt, ja tai atrastos pircējs. Priecējot, ka Jūrkalnes skolu izdevies «apdzīvot» - tajā ir pansionāts, ko apsaimnieko nevalstiska organizācija. Pašvaldība nav prasījusi pat īres maksu, lai tikai nams nepaliktu bez uzraudzības.
