Jau šķita, ka 2016. gada albumu birumam latvju mūzikā ir pavilkta svītra, taču nē – pēdējo punktu nolēmusi pielikt savdabīgā jaunā mūziķe un ļoti interesantā personība Elizabeta Lāce.
Muzikālās mākslinieces (vai otrādi) Elizabetas Lāces otrais studijas albums Songs About D digitāli iznāks 31. decembrī, tikai nedaudz vairāk nekā pusgadu pēc viņas arfas solo debijas albuma Mōaigā. Arī tas bija ļoti savdabīgs: pirmais līvu laikmetīgās mākslas autordarbs, kā arī pirmais solodarbs arfai. Elizabeta Lāce vairāk pazīstama kā arfiste, viena no nedaudzajām Latvijā, taču jau tad viņa Neatkarīgās apskatniekam solīja, ka nākamais projekts būs vokālais albums, kurā viņa pati gan ierakstīs klavieres, gan to visu iedziedās: «Materiāls diezgan ilgi tapis, galvenā tēma būs par nāvi. Muzikāli to laikam gan varēs likt vai nu popa, vai indī lauciņā, taču tas nav mans pienākums likt lietas kastītēs. Ierakstīšu dziesmas, kas būs sievietes balsij klavieru pavadījumā.»
Bieži vien šādi latvju mūziķu solījumi realizējas vai nu ar kāda (pus)gada nobīdi, vai arī nerealizējas vispār (ak, piedodiet!), taču Elizabeta vārdu turējusi - ieraksts bijis sagatavots vasarā, un viņa pauda prieku, ka vismaz formāli Songs About D varēs piekabināt «2016. gads» birku. Kas attiecas uz stilistisko pusi, tad vismaz internetā dzirdētā dziesma Guns & Neurosis nudien liekama hipnotiska indīpopa lauciņā. Turklāt Elizabeta pamanījusies iebraukt arī 2017. gada apcirkņos - no 1. janvāra internetā būs atrodami dažādi saistīti ieraksti gan par albuma tapšanu, gan par katru dziesmu un notikumiem aiz tās angļu un latviešu valodā, savukārt nākamā gada pašā pirmajā darba dienā, tas ir, 2. janvārī, ripulim vajadzētu būt veikalu plauktos. Ieraksta inženieri ir Gundars Rullis un Edgars Skrāģis, bet albuma atvēršanas pasākums notiks 5. janvārī Teātra mājā Zirgu pasts.
Albumā iekļautas 12 kompozīcijas, kuras pati Elizabeta gan iedziedājusi, gan iespēlējusi tajās klavieres (citu instrumentu nav), protams, viņa pati ir arī to visu mūzikas un tekstu autore - tāda nu bijusi Songs About D koncepcija. Skaidrojumi par to visu ir gana biedējoši interesanti. Proti, albums ir «paralēli ilgi krātu dziļi personīgu iespaidu, novērojumu un bērnības atmiņu apkopojums», kā arī «veltījums sev un tai pasaulei, kura ir visapkārt un vienlaicīgi arī vairs nav». Savukārt «galvenie mākslinieciskās iedvesmas avoti - piespiedu brīvprātīgā izolēšanās, ausu aizbāžņi ikdienai un plāksteri pēc arfas spēles». Dokumentējot apkārt notiekošo jau kopš 1999. gada, «autores refleksija ir piedzīvojusi numerālu pilngadību, šim notikumam par godu radot dāvanu, kurā ietverta pieredze, kā, pārdzīvojot vardarbību, pašnāvību, psihiskās saslimšanas, karu, nošķirtību un pašdestrukciju, apglabāt upura lomu sevī, panest atbildību, atgriežoties pie saviem iekšējiem resursiem, kas ir daudzu gadu eksistenciālisma terapijas vainagojums» - tā šo visu mūziķes vārdā pasniedz šī darba izdevēji. Interesanti.
Šajā stāstā gan ir arī kāda bēdīga sadaļa: izskatās, ka Elizabeta Lāce darbībai latvju zemē liek punktu vai daudzpunkti. Praktiski uzreiz pēc albuma prezentācijas viņa dodas skoloties teātra režijas mākslā uz Helsinkiem. «Cerams, ka uz ilgu laiku...» ar nogurumu balsī teica mūziķe. «Es vairs negribu orientēties uz Latviju, es šeit jūtos nogurusi un pārstrādājusies, turklāt lielās darba slodzes dēļ (kā arfiste viņa piedalījās ļoti daudzos projektos - aut.) arī pamatīgi saslimu. Es darbojos viena pati, taču ir kāds līmenis, kurā ir jābeidz investēt sevi. Šogad izdoti divi albumi, taču nav vairs spēka pat to nosvinēt, es vairs no tā neredzu nekādu gandarījumu, jo visu laiku ir tikai darbs un darbs. Es uzskatu, ka, strādājot ar dažādu mūziķu dažādiem projektiem un arī šiem diviem saviem soloalbumiem, šobrīd esmu pateikusi visu, ko vēlējos un varēju pateikt - tagad jāmetas citos ūdeņos. Ir jāgatavojas jauniem savas dzīves posmiem, visticamāk, citos virzienos.» Atliek cerēt, ka viņa pārdomās.
