Rīgā, Kaņepes kultūras centrā, vakar, Otrajās Lieldienās, risinājās Elizabetas Lāces debijas solo albuma Mōaigā atvēršanas svētki.
Mōaigā (jeb Zemesmala) ir divpadsmit mūzikas kompozīciju, tekstu un fotogrāfiju albums, kura autore un izpildītāja ir Elizabeta Lāce – kādreizējā meiteņu grupas Sus Dungo dalībniece. Mōaigā ir pirmais līvu laikmetīgās mākslas autordarbs. Teksti ir pārstāvēti trijās valodās, tapuši 2016. gada februārī Klaipēdā, Liepājā un Budapeštā. Savukārt fotogrāfijas tekstos aprakstītajiem notikumiem saistošajās senajās līvu apdzīvotās vietās uzņemtas sešu gadu laikā, mūzika tapusi 2015. gada jūnijā «šur tur slepeni Vidzemes priekšpilsētā». Kompozīcijas ir arfai solo, izmantojot šobrīd visas akadēmiski zināmās šī instrumenta sonorās iespējas, kā arī pēcapstrādi – jāpiebilst, ka šis ir arī pirmais arfas albums Latvijā. Šā albuma centrālā tēma ir «personīgās un ārējās robežlīnijas, pretēju pasauļu satikšanās un izgaišana, paralēli iekšējiem notikumiem redzot līdzību mūsu kultūrģeopolitiskajā vidē: atrodoties dažādu varu vidū, gadu simtiem kopā turot judeokristīgās un dievturu dzīvesziņas, kādreiz mēģinot līdz pamatiem iznīcināt tās visas, un vispēdīgi tūkstošiem gadu atpakaļ pie vienas upes krastiem jūras malā, saduroties urāliešu un indoeiropiešu pasaulēm» – tik sarežģīti tiek mēģināts paskaidrot šī garadarba ideju. Jāpiebilst, ka ieraksta inženieris ir Gundars Rullis, pazīstams arī kā Alis P, kas nav pārsteidzoši, jo Elizabeta Lāce ar savām arfas skaņām bija iesaistījusies arī viņa iepriekšējā albuma tapšanā.
