Sestdiena, 11.maijs

redeem Karmena, Manfreds, Milda

arrow_right_alt Izklaide \ Tūrisms

TŪRISMS: Saule, jūra un konusveida cepures

PIEKRASTES ZONA VJETNAMĀ IR ĻOTI GARA, un netrūkst smilšainu liedagu, tomēr sauļošanās industrija atrodas vēl samērā agrīnā attīstības stadijā. Līdz ar to visā jaušams tāds kā primitīvs lētums © Bens LATKOVSKIS

3.lapa

Trīs pērles

Vjetnamas dienviddaļā ir trīs vietas, kuras var droši saukt par tūrisma pērlēm. Tās ir - Mekongas delta, Dalatas pilsēta un senā Hojana. Mekonga ir milzu upe, kuras vidējā caurtece ir 16 000 kubikmetru sekundē. Salīdzinājumam - Daugavas vidējā caurtece ir 680 kubikmetru sekundē. Tas nozīmē, ka pa Mekongu caurplūst aptuveni 20 reižu vairāk ūdens nekā pa Daugavu. Mekongas deltā upe sadalās trijās lielās (ap 1,5 km platās) attekās un simtiem mazu atteku. Visa dzīve šeit virmo uz un ap ūdeņiem, veidojot savdabīgu dzīvesveidu un vidi. Lai arī izbrauciens ar laiviņu pa šīm mazajām attekām ir ļoti iespaidīgs, tur redzamā sadzīves estētika tomēr stipri atšķiras no tā, kas atainots uz glancētajām bildītēm tūrisma bukletos.

Dalata ir kalnu kūrortpilsēta, divu stundu braucienā no Hošiminas. Pilsētu būvējuši franču kolonizatori, lai laiku pa laikam aizbrauktu atvēsināties no nogurdinošā karstuma Saigonā. Pilsēta ir patīkami eiropeiska, un, ja glīto mājiņu priekšpusē nebūtu sabūvētas nojumes motocikliem un uz ielām nekarātos visās Āzijas pilsētās raksturīgie vadu mudžekļi, tad varētu padomāt, ka esi kaut kur Austrijas vai Francijas Alpos.

Hojana ir vienīgā vieta Vjetnamā, kur saglabājusies vēsturiskā 18. gadsimta apbūve. Turklāt, nevis kā atsevišķas mājas, pagodas vai tempļi, bet gan kā īsta vienlaidus vecpilsēta vairāku kvartālu platībā. No viendabības viedokļa, Hojana ir pat autentiskāka un viendabīgāka nekā Vecrīga, kurā tomēr ir daudzas pavisam citā stilistikā būvētas 20. gadsimta ēkas. Lai arī Hojanā šo vēsturisko piesitienu var sajust it visā, drusku tomēr traucē pārmērīgā komercializācija. Tikpat kā nav nevienas veclaicīgas mājas, kura nebūtu pārvērsta par veikalu. Tajā pašā laikā, paejot nostāk no galvenajām gājēju ielām, iekšpagalmos var atrast brīnišķīgas kafejnīcas, kurās var visā pilnībā izjust gan aizgājušo laikmetu elpu, gan vietējo kolorītu par ļoti saprātīgām cenām. Tradicionālās konusveida cepures ir samērā plaši izplatītas visā valstī, un tās nēsā visu vecumu cilvēki. Gan jauni, gan veci. Pārsvarā gan tikai sievietes.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā