Rīt, 21. decembrī, pulksten 18.28 sākas ziema, un tas nozīmē, ka šie ir arī īstie ziemas saulgrieži – visīsākā diena, visgarākā nakts. Senie latvieši to svinēja trīs dienas, bet mūsdienās to atļaujas vien retais, tomēr, ja ne trīs dienas, tad vismaz šo vakaru var nosvinēt kārtīgi – paliekot mājās vai ejot cilvēkos.
Ko darīja senie latvieši? Protams, līdz svētkiem pamatīgi izmēza savu māju un pagalmu, posās paši un rotāja savu mājokli. Viens no galvenajiem rotājumiem bija puzurs - saules simbols, kurš mājoklī jāiekar tā, lai tas visu laiku grieztos gluži kā saule. Gan kā rotājums, gan kā gaismas avots tika izmantotas sveces, tādējādi simboliski aicinot gaismu. Bagātīgi klāts galds, protams, iederas jebkurās svinībās, arī šajos svētkos. Turklāt tas tika klāts ne tikai dzīvajiem, bet arī veļiem... Senie latvieši ziemas saulgriežos gāja ķekatās, un, ja nu prāts nesas šajā laikā iet cilvēkos bez maskām, modernā pasaule piedāvā arī šādu variantu.
Par tradīciju jau kļuvuši grupas Iļģi ziemas saulgriežu nakts koncerti, uz tādu grupa aicina arī šogad, 21. decembrī, tie notiks greznajā K. K. fon Stricka villā. Tā kā skatītāju pieplūdums ir liels, izsludināti papildu koncerti - šodien, 20. decembrī, pulksten 22 un 19. Grupa sola, ka būs klausāmas jau iemīļotas un arīdzan jaunas dziesmas, kuru pamatā ir latviešu tradicionālās melodijas grupas Iļģi aranžējumā. «Personīgi man šie ir mīļākie un izjustākie koncerti gadā. Zinu, ka ir cilvēki, kas nāk katru gadu tieši uz Ziemas saulgriežu koncertiem, tā kļuvusi par neatņemu svētku tradīciju. Priecāsimies satikt mūsu ilggadējos mūzikas cienītājus, kā arī jaunus klausītājus, protams, arī bērnus,» saka grupas balss un vijolniece Ilga Reizniece. Koncertos piedalīsies arī Māris Muktupāvels (balss, dūdas, kokle, akordeons), Gatis Gaujenieks (balss, basģitāra, ģīga), Mārtiņš Linde (bungas, perkusijas), kā arī Gints Sola (akustiskā ģitāra) un soliste Zane Šmite (balss).
Sava tradīcija ir Rīgas senās mūzikas centra kolektīviem, kas Ziemassvētku laikā parasti koncertē Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā, kura ir īpaši piemērota baroka laika atmosfēras radīšanai un vienmēr īpaši harmoniski apvienojas ar vēsturisko instrumentu skanējumu. Šogad baroka orķestris Collegium Musicum Riga, baroka koris Collegium Choro Musici Riga un diriģents Māris Kupčs visiem senās mūzikas cienītājiem sarūpējuši «Ziemassvētkus 1685. gada Parīzē». 21. decembrī pulksten 20.30 Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā tiks atskaņots 17. gadsimta franču komponista Marka Antuāna Šarpentjē Ziemassvētku stāsts Pastorale sur la Naissance de Notre Seigneur Jésus-Christ. Kā uzsver koncerta idejas autors Māris Kupčs, franču 17. gadsimta garīgās mūzikas izcilais pārstāvis Marks Antuāns Šarpentjē izveidoja savam laikmetam jaunu mūzikas skanējumu, ko pretēji citu komponistu - novatoru darbībai apbrīnoja un slavēja arī viņa laikabiedri. 21. decembra koncertā klausītājiem būs iespēja atklāt līdz šim Latvijā nedzirdētu Francijas karaļa Luija XIV jeb Saules karaļa laika mūzikas pērli - pastorāli par Jēzus Kristus dzimšanu jeb La Pastorale sur la Naissance de Notre Seigneur Jésus-Christ, kura ir rakstīta pēc ierastās Versaļas galma prakses un, paredzot ļoti intīmu gaisotni un tiešu mūziķu kontaktu ar klausītāju, bija atskaņota zinošākajam tā laika kritiķim - pašam Saules karalim. Pastorāle bija populārs žanrs 17. gadsimta otrajā pusē, kuru Šarpentjē pārstāv vairākkārt. Pastorālē Pastorale sur la Naissance de Notre Seigneur Jésus-Christ darbojošās personas - ganiņi, vecākais gans un eņģeļi - ļoti personīgi izstāsta priecīgo notikumu par bērniņa dzimšanu, kurš pasauli atbrīvos no visa ļaunā, tai iegūstot mazas reliģiskās operas formu. Stāsts sastāv no divām daļām, starp kurām, domājams, notika sprediķis. Šajā koncertā pastorāles daļas ar instrumentālām dziesmās sasaistīs baroka orķestra Collegium Musicum Riga solisti - Agnese Kanniņa-Liepiņa un Laura Šarova, Kristīne Stumbure un Ieva Nīmane, viola da gamba meistars Anatolijs Grindenko, kā arī diriģents Māris Kupčs.
