Lietuvā tiek tiesāts bijušais Rīgas omonietis Konstantīns Mihailovs (Ņikuļins). Bijušā omonieša lietā ir radīts gluži neticams juridisks haoss, kurā dīvainā veidā savijušies visiem labi zināmi vēsturiski notikumi, skaļi noziegumi un Latvijā reti lietoti kāzusi.
2008. gada 28. janvārī Latvija izdeva K. Mihailovu tiesāšanai Lietuvā par izdarītajām slepkavībām Medininku muitas punktā 1991. gada 31. jūlijā. 2011. gada 11. maijā K. Mihailovs tika notiesāts par dalību slepkavībās, un viņam tika piemērots mūža ieslodzījums. Tā kā kopš nozieguma izdarīšanas bija pagājuši jau 20 gadi, noilguma dēļ bijušais Rīgas OMON vienības kaujinieks būtu jāatlaiž brīvībā.
Šis lēmums tika pārsūdzēts un 2012. gada 26. janvārī izvirzīta jauna apsūdzība – par noziegumiem pret cilvēci, kuriem nevienā pasaules valstī noilgumu nevar piemērot. Taču Latvijas Kriminālprocesa likuma 715. pantā rakstīts, ka apsūdzības maiņa Latvijas valsts pilsonim ir iespējama tikai tad, ja tam piekrīt pats apsūdzētais vai izdevēja valsts, šajā gadījumā – Latvija. Latvijas Ģenerālprokuratūra piekrita apsūdzības maiņai ar nosacījumu, ka K. Mihailovu nedrīkst tiesāt par Latvijā izdarītajiem noziegumiem, par kuriem sods ir jau piešķirts un izciests.
Taču kopš tā laika
K. Mihailova advokāts Oskars Rode vairākkārtīgi ir vērsies pie Latvijas Ģenerālprokuratūras ar norādēm, ka Lietuva neievēro vienošanos un tiesā K. Mihailovu arī par Latvijā izdarīto. Šādu Lietuvas Ģenerālprokuratūras rīcību O. Rode skaidro kā vēlmi notiesāt viņa klientu pēc 100. panta par noziegumiem pret cilvēci, kas pieprasa noziedzīgo darbību plašumu un sistemātiskumu. To būtu iespējams pierādīt, ņemot vērā gan Lietuvas, gan Latvijas teritorijā paveiktos noziegumus.
Lietuvas puse to noliedz, sakot, ka noziegumiem, kas paveikti Latvijā, lietā ir tikai aprakstošs raksturs. Arī Latvijas Ģenerālprokuratūra neuzskata, ka tiek pārkāpta vienošanās neizmantot Latvijā veiktos noziegumus apsūdzībā. Kā Neatkarīgajai apgalvoja Latvijas Republikas Prokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe, nav tādu precedentu, kad valsts, kurai izdots Latvijas Republikas pilsonis tiesāšanai, rīkotos prettiesiski vai nepildītu vienošanos ar izdevēja valsti. Savukārt K. Mihailova aizstāvības puse pastāv uz to, ka Lietuva pārkāpj divkāršās tiesāšanas neiespējamības principu un sniedz nepatiesu informāciju Latvijai, tāpēc Latvijai vajadzētu vērsties Eiropas Padomē ar lūgumu atzīt to, ka Lietuva pārkāpj Eiropas Savienības vērtības, un apturēt Eiropas apcietināšanas ordera mehānismu.
Taču iespējams, ka ne tikai Lietuvas puse vēlas, lai K. Mihailovs tiktu notiesāts un pazustu no sabiedrības redzesloka. Arī Latvijas valsts attieksme pret K. Mihailovu nav viennozīmīga.
Konstantīns Mihailovs savu uzvārdu, jauno identitāti un pasi ieguva, liecinot Valsts ieņēmumu dienesta Ludzas rajona nodaļas vadītāja Vjačeslava Liscova slepkavības lietā, kad viņam tika piemērota speciālā procesuālā aizsardzība.
Taču vēlāk, kad bija jāstājas tiesas priekšā par 1991. gadā izdarītajiem noziegumiem Latvijā, Mihailovs atkal pārvērtās par Ņikuļinu un ieguva arī pasi ar Ņikuļina uzvārdu tajā. Tiesā Ņikuļins tika atzīts par vainīgu un saņēma divu ar pusi gadu nosacīto sodu. Tiesa viņu atzina par vainīgu pretvalstiskā darbībā 1991. gada barikāžu notikumu un augusta puča laikā, kā arī dienesta pilnvaru pārsniegšanā, viņam piedaloties uzbrukumā cilvēkiem, kuri izlika no telpām Komunistiskās partijas Jūrmalas biroju.
Vēl viens paradokss saistās ar faktu, ka Mihailovs/Ņikuļins no 2003. līdz 2007. gadam gadus dzīvoja ar divām identitātēm. Kā precizēja advokāts O. Rode, K. Ņikuļins ir nepilsonis un tiesāts, bet K. Mihailovs ir pilsonis, ar ieroča glabāšanas atļauju, minētajā periodā arī strādājis un saņēmis kredītu. O. Rode paskaidroja, ka šīs neviennozīmīgās situācijas dēļ pat lūdzis savam klientam izgatavot divas pilnvaras – katru uz sava uzvārda.
Latvijas valsts iespējas aizsargāt savu pilsoni vai pavalstnieku Lietuvas tiesu labirintos, no valsts skatpunkta liekas, ka ir izsmeltas jau brīdī, kad Konstantīns Mihailovs/Nikuļins tika izdots Lietuvai, atsaucoties uz Eiropas aresta orderi. Šobrīd situācija ir tāda, ka Latvijas pilsonis jau piekto gadu atrodas Viļņas apgabaltiesas cietumā un gaida lēmumu par to, vai atlikušo dzīvi nāksies pavadīt cietumā vai ne. Pats Konstantīns Mihailovs savu vainu padarītajā nekad nav atzinis.
