Domājot par jauno veselības finansēšanas modeli, ir svarīgi veidot veselības izdevumu iezīmēšanu sociālajās iemaksās, aģentūrai LETA sacīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.
Viņš stāstīja, ka, gatavojot nākamā gada valsts budžetu, valdība par prioritātēm ir noteikusi izglītību, veselību un valsts drošību.
"Latvijas iedzīvotāji sagaida, ka veselības pakalpojumi kļūs pieejamāki, tāpēc nozares ministrijai ir jāpārskata politikas, kā arī to finansējuma modeļi. Jau šā gada sākumā FM sadarbībā ar citu iestāžu ekspertiem strādāja kopā pie Veselības ministrijas (VM) izdevumu pārskatīšanas. Mēs esam gatavi līdzdarboties ar VM arī turpmāk, lai kopā īstenotu apjomīgas izmaiņas veselības sistēmā," piebilda Jarockis.
VM ir sākusi darbu pie dažādu finansēšanas modeļu izvērtēšanas. Taču Jarockis norādīja, ka VM budžeta izdevumu izvērtēšanas darba grupas konstatēto secinājumu un priekšlikumu, kā arī Ministru kabineta uzdoto uzdevumu izpilde ir priekšnosacījums jauna veselības aprūpes finansēšanas modeļa ieviešanai. Tāpēc FM lūdz, lai VM kā veselības politikas veidotāja izstrādā un sagatavo veicamo darbu plānu minēto priekšlikumu ieviešanai, lai secīgi virzītos uz veselības aprūpes finansēšanas modeļa sakārtošanu un izdevumu efektivitātes paaugstināšanu.
"FM skatījumā ir svarīgi veidot veselības izdevumu iezīmēšanu sociālajās iemaksās. Pozitīvs ieguvums šajā gadījumā būtu ikgadējs veselības budžeta pieaugums. Labākos praktiskos risinājumus sasaistes izveidei meklēsim, izstrādājot vidējā termiņa nodokļu stratēģiju. Iezīmējot veselības sistēmas izdevumus sociālajā nodoklī, pieaugtu nozares atbildība par caurredzamas veselības aprūpes sistēmas izveidi, kas nodokļu maksātājiem nodrošina izpratni par samaksāto nodokļu izlietojumu. Latvijā mums būtu jāņem vērā arī kopējā darbaspēka nodokļu likmju ietekme uz konkurētspēju," skaidroja FM pārstāvis.
FM ieskatā, veselības sistēmas finansēšanas reformai ir jānodrošina finansējuma pieaugums pret iekšzemes kopproduktu, jo patlaban tas ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, taču to nedrīkst nodrošināt, mehāniski paaugstinot iedzīvotāju iemaksas valsts budžetā.
Jau ziņots, ka VM izstrādājusi trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus un par tiem vēl tiks diskutēts izveidotajā darba grupā, kurā piedalās Veselības, Labklājības un Finanšu ministrijas pārstāvji, darba devēju, Nacionālā veselības dienesta, apdrošinātāju un citu organizāciju pārstāvji.
VM aizstāvēs to veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantu, kurš neparedz kopējo nodokļu sloga pieaugumu, tomēr prasa daļu no sociālā nodokļa novirzīt veselībai, teikts konceptuālā ziņojuma kopsavilkumā "Par Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu". VM norāda, ka labākais veselības aprūpes finansēšanas modeļa variants tiks izvēlēts diskusiju rezultātā līdz septembra beigām.
Tiesa, VM saņēmusi pirmos iebildumus no citām iestādēm par izstrādātajiem veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantiem. Pēc komentāru un iebildumu izvērtēšanas VM uzlabotos modeļa variantus atkārtoti iesniegs vērtēšanai.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja VM pārstāve Agnese Gusarova, VM ir saņēmusi atzinumus no visām ministrijām un iestādēm, kurām saskaņošanai tika nosūtīti finansēšanas modeļa varianti. Atzinumi ar iebildumiem saņemti no Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra.
Jau vēstīts, ka veselības ministre Anda Čakša ir atzinusi, ka tad, ja obligāto veselības apdrošināšanu Latvijā ieviesīs uz pacientu rēķina, ieviešot papildu iemaksas, katram iedzīvotājam mēnesī varētu būt jāmaksā 25 līdz 70 eiro. Ministre uzskata, ka šāds maksājums būtu ļoti ievērojams un izmainītu vienlīdzības principa ievērošanu veselības pakalpojumu pieejamībā, tāpēc viņa to neatbalsta un viņai simpātiskāka šķistu iemaksu pārbīdīšana uz kādu citu nodokli.
