Aizsardzības ministrija (AM) ir sagatavojusi kara upuru apbedījumu likumprojektu, ar kuru iecerēts nodrošināt kara upuru apbedījumu juridisko aizsardzību Latvijas teritorijā, sekmējot kara upuru piemiņas saglabāšanu un cieņpilnu attieksmi pret kara upuru mirstīgajām atliekām.
No Pirmā un Otrā pasaules kara Latvijā palikuši apbedīti ap 100 000 Vācijas karavīru un ap 180 000 Krievijas karavīru. Latvijai ir noslēgti starptautiskie līgumi ar Krieviju un Vāciju par kara upuru apbedījumu vietu saglabāšanu.
Par līgumu tehnisko izpildi ir atbildīga Brāļu kapu komiteja. Līgumos ir noteikts, ka katra puse pēc saviem ieskatiem un ar otrās puses piekrišanu var veikt savas valsts apbedījumu, kas atrodas otras puses teritorijā, pārapbedīšanas, ierīkošanas, uzturēšanas un citus darbus. Patlaban normatīvajos aktos nav noteikta kārtība, kādā būtu saskaņojami Krievijas vai Vācijas puses šādi izteiktie lūgumi.
Likumprojekta mērķis ir sasniegt kara upuru apbedījumu juridisko aizsardzību Latvijas teritorijā, kā arī sekmēt kara upuru piemiņas saglabāšanu un cieņpilnu attieksmi pret kara upuru mirstīgajām atliekām atbilstoši Latvijas kultūrvēstures tradīcijām, tai skaitā nodrošinot to pārapbedīšanu brāļu kapos vai kapsētās.
Paredzēts, ka kara upuru apbedījumu saglabāšanu organizēs Kara upuru apbedījumu saglabāšanas komisija, kuru izveidos Aizsardzības ministrija. Komisijas sastāvā būs pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Iekšlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Tieslietu ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, biedrības "Brāļu kapu komiteja".
Pašvaldības, fiziskas un juridiskas personas bez komisijas atļaujas nebūs tiesīgas veikt kara upuru pārapbedījumus, veikt būvdarbus kara upuru apbedījuma vietās, kapsētās, kā arī izveidot jaunas kara upuru apbedījuma vietas.
Komisijas uzdevumi būs nodrošināt kara upuru apbedījumu reģistra vešanu un uzturēšanu, uzraudzīt normatīvo aktu ievērošanu kara upuru kapsētu un atsevišķu kapavietu saglabāšanas jomā un dot norādījumus par kara upuru kapsētu un atsevišķu kapuvietu saglabāšanu un uzturēšanu.
Tāpat komisija varēs ierosināt pēc savas iniciatīvas jaunas kara upuru kapsētas un kapuvietas izveidošanu, kā arī kara upuru kapsētas un atsevišķas kapuvietas iekļaušanu Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā vai sniegt attiecīgu atzinumu, saņemot pašvaldības, fiziskas vai juridiskas personas pieprasījumu.
Komisija arī saskaņos būvdarbus kara upuru apbedījumos, kapsētās, kā arī jaunas kara upuru apbedījuma vietas saskaņot ar vietējās pašvaldības būvvaldi. Tāpat komisija izsniegs atļauju kara upuru apbedījumu vietu izpētei un izsniegs atļauju kara upuru pārapbedīšanai.
Likumprojekts paredz, ka fiziskās un juridiskās personas informāciju kara upuru apbedījumu reģistram sniedz bez maksas. Informācijas par kara upuru apbedījumiem apzināšanas kārtību, kara upuru apbedījumu reģistra pārzini, reģistrā iekļaujamās informācijas apjomu, kārtību, kādā informāciju apstrādā reģistrā, kā arī nosacījumus piekļuves nodrošināšanai reģistrā iekļaujamai informācijai, noteiks Ministru kabinets.
Likumprojekts paredz, ka pašvaldības, fiziskās un juridiskās personas nodrošinās, lai atbilstoši šī likuma mērķim tiktu saglabātas un uzturētas kara upuru kapsētas un atsevišķas kapuvietas, kas atrodas to īpašumā.
Pašvaldībām, fiziskām un juridiskām personām, ja starptautiskos līgumos nav noteikts citādi, būs vairāki pienākumi. Pirmkārt, ievērot normatīvos aktus, kā arī komisijas norādījumus par kara upuru kapsētu un atsevišķu kapuvietu saglabāšanu un uzturēšanu, kā arī par kara upuru kapsētas un atsevišķas kapuvietas iekļaušanu Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā.
Otrkārt, informēt komisiju par katru bojājumu vai prettiesisku darbību, kas notikusi īpašumā (valdījumā) esošā kara upuru kapsētā vai atsevišķā kapuvietā. Treškārt, nodrošināt netraucētu piekļuvi kara upuru kapsētai un atsevišķai kapuvietai.
Saskaņā ar likumprojektu kara upuru apbedījuma vietas vai kara upuru mirstīgo atlieku atrašanas gadījumā, atradējs nekavējoties, bet ne vēlāk, kā 10 dienu laikā informē komisiju. Militāros artefaktus, kas saistīti ar kara upuru apbedījumu vai kuri var atvieglot kara upuru mirstīgo atlieku identificēšanu, bez maksas nodod komisijai.
Tikmēr komisija būs tiesīga pieņemt lēmumu par tālāko rīcību, kas veicama, lai nodrošinātu kara upuru piemiņas saglabāšanu un cieņpilnu attieksmi pret kara upuru mirstīgajām atliekām un militārajiem artefaktiem.
Kara upuru pārapbedījumus veiks saskaņā ar komisijas izstrādātu sarakstu, kas nosaka tam paredzētas vietas. Ja kara upurim ir piederīgie, viņi ir tiesīgi veikt pārapbedīšanu tās ģimenes kapos.
Ja starptautiskos līgumos nav noteikts citādi, visus izdevumus, kas saistīti ar kara upuru pārapbedīšanu sedz persona vai pašvaldība, kura ir ierosinājusi pārapbedīšanu.
Par kara upuru pārapbedījumu, būvdarbu veikšanu kara upuru apbedījuma vietās, kapsētās, kā arī jaunu kara upuru apbedījumu vietas izveidi bez komisijas atļaujas varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām no 100 eiro līdz 1000 eiro. Juridiskām personām varēs piemērot - no 1000 līdz 10 000 eiro.
Pārejas noteikumi paredz, ka ziņas par kara upuru apbedījumiem, kas apzināti līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim, pašvaldības, fiziskās un juridiskās personas būs jāsniedz komisijai līdz 2025. gada 31.janvārim.
Fiziskām un juridiskām personām būs jāsniedz dati par to īpašumā esošo kara upuru kapsētu un atsevišķu kapuvietu to iekļaušanai Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā līdz 2025. gada 28. februārim.
Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2025.gada 1.februārī.
Likums patlaban ir saskaņošanā. Pēc tam likumprojekts būs jāskata valdībā un jāpieņem Saeimai.
