2.lapa
Polijas pieredze
Kad tuvojās izlaiduma laiks vidusskolā, Aija saprata, ka starp skolu un augstskolu vēlas paņemt pauzi un doties gūt jaunas atziņas un pieredzi ārvalstīs, kā arī pieņemt gala lēmumu, kādu īsti studiju virzienu izvēlēties. Domāts - darīts, un Aija kā brīvprātīgā devās uz Poliju, kur pavadīja pusotru gadu. Polijā Aija strādāja gan ar bērniem un jauniešiem ar invaliditāti, iemācoties, ko nozīmē pašaizliedzīgi strādāt un nebaidīties no atbildīgu pienākumu izpildīšanas, gan laiku pavadīja ukraiņu minoritāšu skolā, kopā ar brīvprātīgajiem no Vācijas un Francijas organizējot skolēniem dažādus pasākumus, kas caurvij starpkultūru tematiku. «Kad maijā skola noslēdzās, iesaistījos starptautisku vasaras nometņu organizēšanā jauniešiem, gādājot par interesentām aktivitātēm, kas arī saistītas ar starpkultūru jautājumiem, iepazīstināšanu ar brīvprātīgo darbu,» stāsta Aija. Dažreiz viņa pildīja arī atbalsta pleca funkciju - daudzi jaunieši pirmo reizi bija prom tik tālu no mājām, un viņiem vajadzēja stipra pleca sajūtu blakus. «Man pašai Polijas pieredze ļāva apgūt angļu valodu labā līmenī, kā arī apjautu, ko nozīmē strādāt, jo brīvprātīgais darbs ietver atbildību, pienākumus. Un man kā cilvēkam, kas tikko beidzis vidusskolu, tā bija ļoti vērtīga pieredze - izprast darba kultūras pamatprincipus. Un šī izpratne iztrūkst daudziem jauniešiem - viņi domā, ka visas durvis viņiem ir vaļā, taču neizprot pašu vienkāršāko - ko nozīmē strādāt, kas ir darbs un ko tas prasa no cilvēka,» akcentē Aija.
