Pirmdien politisko partiju apvienības Vienotība valde pēc smagām diskusijām balsojot pieņēma lēmumu dibināt vienotu partiju, sasaucot dibināšanas sapulci ne vēlāk kā 6. augustā. Taču situācija nav tik gluda kā valdes oficiālajā paziņojumā. Ieskatu notikumos un prognozēs dod Rīgas domes deputāts Jānis Mārtiņš Skuja (Pilsoniskā savienība). Intervija notika pirms valdes sēdes.
– Kādas ir valsts politiskās krīzes atskaņas Rīgas domē?
– Tās jūtamas netieši. Galvaspilsēta ir bez mēra – laikā, kad valsts ir bez parlamenta, kas būs prezidents – nezinām, bet valdība arī var krist jebkurā mirklī. Līdz ar to nav skaidrs, kas šobrīd vada valsti. Taču tiešāka attieksme jūtama tad, ja sākam vērtēt partiju apvienības Vienotība darbību Saeimā un domē. Skaidrs, ka būs Saeimas ārkārtas vēlēšanas, bet tas ir paskubinājis jau tā sasteigto Vienotības partijas dibināšanu: tagad patiešām ir gāze grīdā, lai ar turbo ātrumu to nodibinātu. Bet šāda rīcība izraisa vēl lielāku pretestību tajos Vienotības biedros, kas bija pret šo sasteigtību. Jaunā laika (JL) kontrolpaketes turētāji var izmantot situāciju, ka Pilsoniskās savienības valde nav leģitīma, un kopā ar partijas Sabiedrība citai politikai kontrolpaketes turētājiem izlemt, ka dibinās partiju Vienotība, nelūdzot tajā piedalīties Pilsonisko savienību. Līdz ar to deputātu frakciju bloks Vienotība Rīgas domē izbeigs savu esību. Tas nozīmē, ka PS nebūs gatava stāties Vienotībā, lai veidotu kopīgu partiju. Tie, kuri būs gatavi atdoties Jaunajam laikam un Vienotībai, varēs izstāties no PS. Runāju nevis partijas, bet savā un savu domubiedru vārdā.
– Kad pērnā gada rudenī tauta vēlēja Saeimu, bija cerības, ka mainīsies politiskā vide un ka beidzot tiks pildīti partiju solījumi. Tāpēc Vienotība guva uzvaru, iegūstot 33 vietas parlamentā. Kāpēc tad nekas nemainījās?
– Tāpēc, ka vecie polizauri guva pārsvaru pār jaunajiem spēkiem, jo prata izmantot situāciju vajadzības un izdevīguma robežās. Tas ir diezgan skumji, jo jau nākamajā dienā vēlētāji varēja visas partiju programmas lidināt miskastē. Vecā politiskā kultūra bija un joprojām ir vērsta uz varas sagrābšanu ar spekulācijām, puspatiesībām, šantāžām un darījumiem pa kaktiem un stūriem, uz savējo ielikšanu amatos, aizmirstot būtiskāko – valsti. Labais Saeimas mazākums nespēj pretoties, un es negribu nolikt visu Saeimu – tur ir arī gudri un godīgi cilvēki. Bet Saeimas darbs bija tāds, kāds nu bija, tāpēc paldies Valdim Zatleram par viņa rīcību: beidzot es zinu, ka mūsu valstī ir prezidents.
– Kā vērtējat prezidenta vēlēšanu procesu?
– Tas ir nožēlojams cirks. Kandidāti parādās pēdējā brīdī, notiek kā sliktā teijāterī: uz izrādi neatnākušajam Jānītim tiek atrasts dublieris, kuru fiksi izvēlas no skatuves strādniekiem. Man ir ierosinājums: ar likumu noteikt prezidenta amata kandidātu pieteikšanu ne vēlāk kā deviņus mēnešus pirms vēlēšanām. Kāpēc deviņus? Simboliski, lai redzētu, kas piedzims. Ja vispār piedzims. Tie, kuri ļaujas, lai viņus izvelk pēdējā brīdī, nesaprot, kādu ļaunumu viņi sev nodara. Viņi paši sevi neciena.
– Pēc prezidenta rosinājuma atlaist Saeimu daži Vienotības līderi runāja par Saskaņas centra aicināšanu valdībā.
– Jā, tāds veikals varēja notikt. SC patlaban ir atvērts jebkādiem tirdzniecības pasākumiem. Lai tiktu valdībā, viņi būs gatavi balsot arī par Kvazimodo.
– Bez diez vai viņi atzīs Latvijas okupāciju – tas viņiem sāpīgais jautājums.
– Domāju, ka viņi atrastu veidu, kā liktu pārējiem noticēt, ka viņi to ir atzinuši. Būtu apmēram tā: kāds redzams politiķis to paustu kā partijas viedokli, bet, kad SC jau būtu valdībā, viņa partijas biedri pateiktu, ka tas bijis tikai viņa personiskais viedoklis.
– Ja pareizi atceros, apvienības Vienotība līderi solīja, ka no trim partijām izveidosies viena. Šķiet, ka vienotības šajā jautājumā kā nav, tā nav.
– Diemžēl esmu dzirdējis apmēram šādus tekstus: ar vai bez PS, bet Vienotība būs, taču, ja jūs nevēlaties piebiedroties, varat pastāvēt malā. Turklāt man ir pārmetums žurnālistiem, polittehnologiem un politologiem: jābeidz vienreiz sist Ģirtu Valdi Kristovski. Sitot viņu, tiek vājināta PS kā partija.
– Acīmredzot ne jau par niekiem viņu sit.
– Bet padomājiet, kam ir izdevīga vāja PS? Jaunajam laikam. Es to redzu kā Jaunā laika atriebību tiem biedriem, kas savulaik izstājās no šīs partijas. Neticu JL publiski paustajiem labajiem nodomiem un viņu vēlmei redzēt PS līderus kopā ar Vienotības līderiem. Tas, manuprāt, ir organizēts un tendenciozs uzstādījums: visur un vienmēr nomelnot Kristovski, kurš it kā graujot Vienotību. Bet es ar pilnu atbildības izjūtu varu pateikt, ka vienīgie, kas grauj vienotības ideju kā tādu, ir pati Solvita Āboltiņa un Edgars Jaunups. Ja runājam par partiju apvienības Vienotība graušanu, pie šiem diviem personāžiem noteikti jāpieskaita ekonomikas ministrs Artis Kampars: viņam pat ordeni par to var iedot. Man ir kauns klausīties, ko par šādu ministru saka Latvijas uzņēmēji, ārzemju kolēģi un investori. Viņu jau sen vajadzēja padzīt, taču viņš ir tā sauktajā «lieliskajā piecniekā», kurā kopā ar viņu vēl ir Āboltiņa, Jaunups, Mūrniece, bet piektais – Repše – jau ir prom no politikas un no piecnieka.
– Piecnieks gan tūlīt izjuks: Mūrniece atpakaļ uz Saeimu neies, Kampars pēc ārkārtas Saeimas vēlēšanām, jādomā, vairs nebūs ekonomikas ministrs.
– Mūrnieces kundze parādīja savu valstisko attieksmi, neilgu laiku aizvietodama veselības ministru. Toreiz diezgan nesaprotama situācija izveidojās ar ātrās palīdzības automašīnu iepirkumu. Pēdējais varoņdarbs bija radaru konkurss. Tajā uzvarēja Vitronic, kurā ir trīs uzņēmumu grupa. Vitronic intereses Rīgā pārstāv uzņēmums Vitronic Baltica, kas pieder Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) padomniekam Ērikam Teilānam. Vēl viens partneris ir datortehnoloģiju uzņēmums Komerccentrs DATI grupa. Tā īpašnieku sarakstā ir Jaunā laika Ētikas komisijas loceklis Valdis Lokenbahs. Un tad man rodas jautājums: kā ir sagadījies, ka Jaunais laiks ir tik veiksmīgs finanšu piesaistē?
– Ja pareizi saprotu, jūs uzskatāt, ka Pilsoniskajai savienībai nav jāvienojas kopīgā partijā ar Jauno laiku un Sabiedrību citai politikai?
– Jaunais laiks ir kā enkurs, kas noraus dibenā Pilsonisko savienību. Un Jaunajam laikam šodien vairs nav ko zaudēt. JL zīmols ir čupā, Vienotības zīmols arī jau ir sasmērēts, un es neredzu nevienu punktu, kāpēc vajadzētu veidoties tādai Vienotības partijai, kāda šobrīd ir izdomāta. Tikai politiskais pašnāvnieks šodien var iesaistīties Vienotībā.
– Nu kāpēc uzreiz tā? Vienotības līderi uz karstām pēdām – tūlīt pēc prezidenta rosinājuma atlaist Saeimu – izteicās: ja Zatleru neievēlēs, aicinās viņu stāties Vienotībā, tā sacīt, uzsākt īstu politisko karjeru. Šobrīd Valdis Zatlers ir ļoti populārs, tāpēc tiešām ir izdevīgi viņu aicināt partijas rindās – šāds tēls paaugstinātu iespējas Vienotībai iekļūt 11. Saeimā.
– Šāds kandidāts Vienotībai vajadzīgs kā dzīvības eliksīrs. Vienotība vairs nav ne tuvu tik populāra kā pirms 10. Saeimas vēlēšanām.
– Jūs minējāt «lielisko piecnieku». Vai tad Valdis Dombrovskis tajā nav ieskaitīts?
– Nē, nav. Viņš ir pats par sevi. Āboltiņa tikai izmanto viņu kā karogu. Man Dombrovska ir pat žēl: bez viņa Jaunā laika reitings būtu daudz zemāks, bet, tā kā viņš Vienotībai ir vajadzīgs, Āboltiņas kundze prasmīgi ar viņu manipulē, un beigu beigās šis darbarūķis tiek padarīts par grēkāzi. Viņš betonēja valsts pamatu, lai mēs negrimtu vēl dziļāk, savukārt ekonomikas ministrs Kampars, kuram vajag būvēt trepes, lai rāptos ārā no bedres, pat nedomā neko darīt.
– Un kāpēc tad Vienotība saglabā Kamparu kā ministru?
– Domāju, ka starp Vienotības partijām ir nerakstīta vienošanās: jūs neaiztieciet mūsu ministrus, mēs neaiztiksim jūsējos. Otrs iemesls ir tas, ka Kampars ir šajā «lieliskajā piecniekā».
– Labi, ir kaut kāda grupa, kas, sanākusi kopā, gudri runā par valsti, taču, domāju, vēl ir jābūt kādam kopīgam cementējošam faktoram, jo ideālistu laiki ir pagājuši. Varbūt tā ir nauda?
– Domāju, ka tiesībsargājošajām iestādēm vajadzētu papētīt, kas Ekonomikas ministrijā notiek ar biokvotām, enerģijas kvotām. Skaidri zinu, ka ir uzņēmēji, kas nav mierā ar Ekonomikas ministrijas rīcību un lēmumiem, tāpēc vērsīsies tiesā, lai taisnīgi risinātu kvotu sadalīšanas jautājumu. Šāda Ekonomikas ministrijas rīcība neļauj normāli strādāt, un tas ir arī belziens valsts ekonomikai. Mani reizēm ir apbēdinājis Lemberga kungs: viņš ir slavējis Jauno laiku par darbību valdībā, bet kā gan to var uzteikt gudrs un saimniecisks cilvēks? Kamparu par viņa darbību ekonomikas ministra amatā nav iespējams slavēt! Bet bez ekonomikas valstij nav nākotnes.
– Formulējiet, lūdzu, kāpēc prezidentam vajadzēja atlaist Saeimu.
– Lai nesodīti nevarētu dzīvot tādi dievi kā Saeimas deputāti. Tas ir sods par nesodāmības izjūtu. Man pat ir tāda izjūta: ja Valdis Zatlers nebūtu rosinājis Saeimas atlaišanu, tauta drīz vien nāktu uz parlamentu ar tikpat lielu naidu kā pirms pāris gadiem 13. janvārī. Uzskatu, ka Valdis Zatlers ir novērsis kādu lielāku tautas sacelšanos.
– Kā prognozējat Saeimas ārkārtas vēlēšanu – ja tādas notiks – rezultātus?
– Vislielākie cietēji būs Vienotība, ZZS nekas īpaši nemainīsies. SC – grūti prognozēt, bet viegli nebūs. Kāpēc? Tāpēc, ka daudz nepatīkamu notikumu saistās ar viņu vārdu, arī tāpēc, ka viņu galvenā lokomotīve Nils Ušakovs līdz vēlēšanām, iespējams, neatgriezīsies aktīvajā politikā. Viņam vēl vairākus mēnešus vajadzēs mieru, lai nostātos uz kājām. Un ir iespējams pat radikālāks scenārijs: vajadzēs meklēt jaunu Rīgas mēru. Šo posteni noteikti vēlēsies paturēt SC. Nils ir jauns, izglītots, gudrs, pievilcīgs, labi runā latviski. Ko SC liks viņa vietā, ja būs tāda nepieciešamība? Man pat ir bail domāt par to. Kādu latviski slikti runājošu, neharismātisku deputātu? Šāda «reklāma» pirms Saeimas vēlēšanām arī nenāks par labu SC.
– Pabeigsim tomēr ar Vienotību. Kādu redzat šīs apvienības nākotni?
– Ideja par vienotību ir neglābjami sabojāta. Ielūkojamies šīs partiju apvienības Ētikas kodeksā. Lūk, punkts: «Būt Latvijas valsts patriotiem un to aizstāvēt.» Vai tas nozīmē graut valsts ekonomiku, kā to tagad dara Kampars? Un vēl: «Kopt Latvijas valsts starptautisko prestižu.» Arī tas neiet kopā ar darbiem Ekonomikas ministrijā. Vai arī: «Uzturēt pastāvīgu, atklātu un godīgu saikni ar sabiedrību.» Bet nekādas saiknes jau nav! Sabiedrība tiek turēta neziņā par valdošās partijas lēmumiem.
– Ja Pilsoniskā savienība tomēr atšķeļas no Vienotības, kas notiek tālāk?
– Labā nozīmē jāaudzē muskuļi, jāatgūst optimisms un labā slava. Ir arī ideja sēsties pie galda ar VL!–TB/LNNK un domāt, kā kopā startēt vēlēšanās. Tas būtu tikai loģiski, jo tieši mēs bijām tie, kuri teica, ka nacionālie spēki jāņem koalīcijā. Diemžēl SCP nostājās pozā un izmantoja savas veto tiesības, pastumjot malā nacionālos spēkus.
