Kremlis cenšas panākt rekordlielu vēlētāju aktivitāti prezidenta vēlēšanās, un balsošanas nodrošināšana ir kļuvusi tehnoloģiski progresīvāka. Trešdaļā reģionu ir pieejama attālinātā elektroniskā balsošana, un tur varas iestādes pieprasa valsts darbiniekiem balsot tiešsaistē.
BBC noskaidroja, kādas metodes varas iestādes izmanto, lai palielinātu vēlētāju aktivitāti pirms vēlēšanām.
Valsts sektora darbinieku vārdi, kuri BBC stāstīja par piespiedu balsošanu, drošības nolūkos ir mainīti.
Tāpat kā 2021. gada Domes vēlēšanās, balsošana prezidenta vēlēšanās ilgs trīs dienas: piektdien, sestdien un svētdien.
29 reģionos - tas ir, trešdaļā Krievijas teritorijas - elektroniskā balsošana darbojas kopā ar parasto balsošanu. Šajos reģionos administratīvie resursi tiek izmantoti tieši, lai mudinātu vēlētājus balsot elektroniski. Kā noskaidroja “Meduza”, prezidenta administrācija vēlas redzēt augstu vēlētāju aktivitāti - 70-80%, un arī Putinam vēlamais balsu skaits ir ļoti augsts - 80% no tiem, kas nobalsos.
Lai panāktu šādu aktivitāti, varas iestādes mobilizē ne tikai valsts, bet arī valsts kapitālsabiedrību darbiniekus. Piemēram, “Gazprom” Maskavas filiālē viņi uzstādīja “latiņu obligātai dalībai” vēlēšanās - 95% no kopējā darbinieku skaita, BBC pastāstīja korporācijas darbinieks Aleksejs. Pēc viņa teiktā, reģionos, kur tika ieviesta elektroniskā balsošana, Gazprom darbiniekiem būs jābalso attālināti un obligāti pirmajā vēlēšanu dienā - 15. martā. Taču valstij piederošajā “Sberbankā” neviens nav spiests balsot, ap biroju ir izvietoti tikai paziņojumi ar informāciju par gaidāmo balsojumu.
Tikmēr “Gazprom” darbinieki bija spiesti piedalīties elektroniskās balsošanas testēšanā, kur tas bija pieejams. "Viens pluss ir tas, ka vismaz viņi neprasa, lai citi cilvēki tiktu vesti uz vēlēšanu iecirkņiem," BBC sacīja Aleksejs. Viņa sievai, kura strādā “Rosavtodor” struktūrā, priekšnieki lūdza mudināt vēl trīs cilvēkus ierasties uz vēlēšanām.
Tradicionālā valsts sektora darbinieku kategorija, kas visaktīvāk ir spiesta balsot, ir izglītības darbinieki.
"Pirms pusotras nedēļas man piezvanīja mans priekšnieks un teica - ums ir jābalso attālināti," BBC sacīja sporta skolas darbinieks no Petropavlovskas. “Viņi lūdza pilsētas izglītības departamentu piespiest mani piedalīties elektroniskajā balsošanā. Varbūt ne visus, bet vismaz 80% darbaspēka.”
Viņa sieva strādā tajā pašā sporta skolā, un viņa, atšķirībā no vīra, atklāti atteicās balsot elektroniski. Viņi uz viņu izdarīja spiedienu, taču sieviete, kura vēlēšanu dienās atradīsies citā pilsētā, galu galā solīja balsot tur esošajā vēlēšanu iecirknī.
Vidusskolā, kurā vīrietis strādā nepilnu slodzi, darbiniekiem tika izsniegtas arī Centrālās vēlēšanu komisijas lapiņas ar aicinājumu “nākt uz vēlēšanu iecirkņiem” un likts izplatīt šo propagandu skolēnu vecākiem. Skolotājs to nedarīja, bet viņš pats kā vecāks saņēma šādas lapiņas, vedot meitu uz bērnudārzu.
"Tas bija ar uzaicinājumu ierasties vietā," viņš teica. “Un viņi vilina cilvēkus ar bezmaksas sertifikātiem par multfilmu skatīšanos ar bērniem un balvu izlozēm. Tas ir absurds. No vienas puses, viņi vilina jūs uz vēlēšanu iecirkni, no otras puses, ir spiediens balsot attālināti.”
Vēlētāju mobilizācija ar administratīvo resursu palīdzību ir galvenais veids, kā palielināt vēlētāju aktivitāti, sarunā ar BBC uzsvēra politologs Aleksandrs Kiņevs: "Tas ir galvenais ēdiens, un viss pārējais ir piedeva."
"Mēs redzam liela mēroga administratīvo resursu izmantošanu," sacīja “Golos” asociācijas, kas Krievijā atzīta par "ārvalstu aģentu", valdes loceklis Deivids Kankia, kas arī iekļauts "ārvalstu aģentu" reģistrā.
Šī ir galvenā atšķirība starp pašreizējo kampaņu un iepriekšējām, atzīmēja Kankija: elektroniskā balsošana dažādos reģionos tiek izmantota kopš 2019. gada, taču šī ir pirmā reize, kad piespiešana tiek piemērota tieši elektroniskajai sistēmai: “Šī sistēma tika plānota tieši prezidenta vēlēšanām, bet pirms tam tas bija vairāk kā pārbaudījums.”
Vienas no Centrālkrievijas budžeta organizācijām darbinieks Andrejs BBC pastāstīja par sanāksmi par vēlēšanu norisi, kurā uzstājās reģionālās vēlēšanu komisijas vadītājs un gubernatora vietnieks iekšpolitiskajos jautājumos.
Amatpersonas paziņoja ierēdņu balsošanas skaitļus: “No vairāk nekā desmit tūkstošiem ierēdņu un vēlētāju, gandrīz puse tika dzīti uz elektronisko vēlēšanu, mazāk nekā 10% tika nosūtīti balsot uzņēmumos neklātienē, pārējie tika nosūtīti balsot savos vēlēšanu iecirkņos, ” sacīja Andrejs.
“Un tad mani uzjautrināja frāze: kolēģi, kā mēs viņus uzraudzīsim?”
Maskava tradicionāli ir protestu reģions. Maskaviete Marija BBC pastāstīja, ka arī viņas māti, galvaspilsētas štata koledžas darbinieci, priekšnieki piespieduši balsot tiešsaistē: “Visiem darbiniekiem bija jābūt kontam sabiedriskajos pakalpojumos, protams, lai varētu balsot elektroniski. Viņi pat ziņoja administrācijai, ka viņiem tas ir, apliecinot to ar savu parakstu!”
Koledžas darbiniekiem, pēc Marijas teiktā, pirmajā vēlēšanu dienā pirms pusdienlaika ir jābalso caur Valsts dienestu portālu un jāziņo par paveikto ar ekrānuzņēmumu no vietnes saviem priekšniekiem. Koledžas administrācija nenorādīja, par ko balsot, piebilda sieviete.
“Statistika liecina, ka lielākā daļa elektroniski balso piektdien, darba dienā. Jūs balsojat savā darba vietā, jūsu priekšnieks redz, kā jūs balsojat, jūs nevarat neko noslēpt," atzīmēja politologs Kinevs. Nav iespējams krāpties, kā līdz šim, - piemēram, piespiedu kārtā ierasties vēlēšanu iecirknī, bet kabīnē biļetenu neaizpildīt - elektroniskā veidā nav iespējas "sabojāt biļetenu", viņš atgādināja.
Sistēma ir tik necaurredzama, ka pat nav skaidrs, vai balsošana tiek turēta slepenībā. Viens no žurnālista Aleksandra Pļuščova (Krievijā atzīts par "ārvalstu aģentu") lasītājiem pastāstīja, ka viņa darba vietā - Valsts budžeta iestādē "Žiļiščņik" Maskavā - viņam pagājušajā gadā tika lūgts balsot pārbaudes prezidenta vēlēšanās un nosūtīt ekrānuzņēmumu. Ekrānuzņēmumā datu nav, izņemot uzrakstu “Paldies, veiksmīgi nobalsoji”, tāpēc vīrietis pieteicās “Valsts dienestos” no sava tēva konta. Tomēr viņa priekšnieki sāka jautāt, kāpēc viņš nav balsojis.
“Viņi precīzi zina, vai mans konkrētais tālruņa numurs vai konts vietnē mos.ru balsoja vai nebalsoja. Respektīvi, izrādās, ka nekāda noslēpuma nemaz nav!” vīrietis bija sašutis.
Tikmēr "Vienotā Krievija" ir izveidojusi tiešsaistes pakalpojumu vēlētāju uzraudzībai, ziņoja Golos. GEO-SMS sistēmā vēlētājam jāapstiprina sava ierašanās vēlēšanu iecirknī: jāatver viņam ar SMS nosūtītā saite. Turklāt saite darbosies tikai tad, ja viņš fiziski atrodas savā iecirknī. Šāds pakalpojums tiešā veidā pārkāpj balsstiesību brīvas izmantošanas principus, uzskata Golos.
Papildus piespiešanai vēlēšanu dalībniekiem tiek solītas izlozes balvas.
Maskavieši tiek mudināti balsot tiešsaistē ar akciju: viņi var laimēt punktus un apmainīt tos pret Maskavas metro Troikas kartes papildināšanu, aptieku un pārtikas preču veikalu, restorānu un elektronikas veikalu reklāmas kodiem.
Iedzīvotājiem tiek piedāvāts laimēt foto grāmatas un dāvanu kartes veikalos. Lai piedalītos, jāierodas vēlēšanu iecirknī ar visu ģimeni un jānofotografējas (vai jānofotografē ģimenes foto pie datora, ja balso elektroniski), fotogrāfijas jāpublicē sociālajos tīklos.
Sverdlovskas apgabalā dāvanas par piedalīšanos vēlēšanās sola būt daudz bagātākas: dzīvokļi, automašīnas, motocikli un viedtālruņi.
Saskaņā ar Golos monitoringu tikai divas nedēļas pirms balsojuma - februāra beigās un marta sākumā - oficiālie Krievijas mediji par vēlēšanām runāja ļoti maz.
Vēlēšanās nedrīkstēja piedalīties pat minimāli opozicionāri: Jekaterina Duncova un Boriss Nadeždins, kuri vēlētājiem atklāti ierosināja pretkara darbību, balsojumā netika iekļauti. Reģistrētie kandidāti (Nikolajs Haritonovs no Krievijas Federācijas Komunistiskās partijas, Leonīds Sluckis no Liberāldemokrātiskās partijas un Vjačeslavs Davankovs no New People) pat nevar tieši atbildēt, vai vēlas uzvarēt.
Tas viss “sausina” vēlētāju aktivitāti - un Kremlim vajadzēja to palielināt.
“Tā izrādās paradoksāla situācija,” atzīmē Kankija no “Balss”. “Politiskā konkurence ir iznīcināta, federālajās ziņās vēlēšanas piemin minimāli. Vēlēšanas nav interesantas sabiedrībai un nebija interesantas administratīvajai mašīnai. Protams, tas samazina vēlētāju aktivitāti. Tātad mēs atrodamies šādā situācijā: pirmkārt, pašas vēlēšanas tika iznīcinātas, samīdītas un aizmirstas, un tagad mums jāparāda, ka tajās nobalsoja 80%.”
Protams, uz vēlēšanām neizdosies dabūt 80% Krievijas iedzīvotāju, uzskata Kankija.
"Ar administratīvo mobilizāciju nevar nodrošināt 70-80% vēlētāju - to nodrošinās elektroniskā balsošana un šie anomālie reģioni, kur vienmēr ir visaugstākā aktivitāte: Dagestāna, Kabardīna-Balkārija, Kemerovas apgabals... Tādi reģioni veido ap 30% vēlētāju. Pēc protokoliem tur ir hiperaugsta aktivitāte, bet būtībā nav opozīcijas, nav, kas to kontrolētu, tāpēc viņi zīmē, ko vēlas, un konsekventi atdod vairāk nekā pusi no visiem balsojumiem.”
