Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) neiekļūšana Rīgā, visticamāk, saistīta ar to, ka rīdziniekus nav uzrunājusi pirms pašvaldību vēlēšanām ZZS piedāvātā valstiskā pieeja pašvaldības darbā, sacīja ZZS valdes priekšsēdētājs, ZZS saraksta līderis pašvaldību vēlēšanās Rīgā Armands Krauze.
Viņš arī skaidroja, ka vēlēšanu iznākums Rīgā apliecina, ka ZZS ir politisks spēks, kas domā par visu valsti kopumā. "Priekšvēlēšanu kampaņā orientējāmies un domājām par visu Latviju. Rīgas domes vēlēšanu iznākums to apliecina. Tas rosina arī domāt, ka rīdziniekus šī valstiskā pieeja, visticamāk, nav uzrunājusi," teica Krauze.
Jautāts, vai gadījumā, ja ZZS būtu startējusi Rīgas pašvaldībā kopā ar kādu citu sarakstu, politiskajam spēkam būtu lielākas izredzes iekļūt Rīgas domē, Krauze atzina, ka šādu iespēju neizslēdz, taču vienlaikus uzsvēra, ka apvienotu sarakstu veidošana ne vienmēr ir garantija politisko spēku iekļūšanai domē, tāpēc ZZS izvēlējās startēt ar atsevišķu sarakstu.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka atbilstoši Centrālās vēlēšanu komisijas datiem pašreizējam Rīgas domes vadošajam politiskajam spēkam partiju "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" ("Saskaņa"/GKR) apvienībai pašvaldību vēlēšanās izdevies iegūt vairākumu balsu, vienlaikus tā galvaspilsētas domē ir zaudējusi septiņus mandātus.
Pēc balsu saskaitīšanas visos 158 Rīgas iecirkņos šis politiskais spēks saņēmis 50,82% atbalstu. Tas nozīmē, ka "Saskaņa"/GKR nākamajā Rīgas domes sasaukumā iegūs 32 deputātu mandātus. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kurās galvaspilsētas domē kopumā tika ievēlētas trīs partijas, "Saskaņa"/GKR saņēma 58,54% balsu, kas ļāva tai tikt pie 39 mandātiem.
Rīgas domē kopā ar "Saskaņu"/GKR ievēlēti politiskie spēki no vēl četriem sarakstiem - LRA un "Latvijas attīstībai" (LA) apvienotā saraksta, kas saņēmis 13,66% vēlētāju atbalstu, iegūstot deviņus deputātu mandātus, Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar 13,42% vēlētāju atbalstu, iegūstot deviņus deputātu mandātus, nacionālā apvienība ""Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"" (VL-TB/LNNK) ar 9,25% atbalstu, iegūstot sešus mandātus, un "Vienotības" ar 6,26% atbalstu, iegūstot četrus mandātus.
Pārējās partijas nav pārvarējušas 5% barjeru, kā pirmajai aiz svītras paliekot ZZS ar 3,29% vēlētāju atbalstu.
