Eiropas Komisijas aicinājums Latvijai – pietiek blefot
 
©F64

Kā jau katru gadu, Eiropas Komisija pavasarī publicēja ikgadējo analīzi un ieteikumus par ekonomiskās un sociālās situācijas uzlabošanu ES dalībvalstīs un tostarp arī Latvijā.

Pirms pāriet pie 2018. gada ziņojuma galvenajām atziņām, ir jāatgādina, ka Eiropas Savienības ideoloģija balstās tolerantā attieksmē pret dažādību un izpratnē par dažādu valstu atšķirīgiem vēsturiskajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem. Eiropas Savienības vadība patiesi demonstrē vēlmi palīdzēt to ES dalībvalstu sabiedrībām, kuras nonāk nelaimē, pat tad, ja problēmu cēlonis ir šo valstu valdību nemākulība vai izšķērdība.

2008. gada otrajā pusē tā laika Latvijas valdība noveda Latvijas valsti līdz reālam bankrotam. Lai gan Parex kraha laikā un arī pēc tam Latvijas valdība rīkojas drīzāk kā šīs zemes lielākie kaitnieki, nevis saimnieki, ES vadība nepieprasīja nekavējoties identificēt un sodīt vainīgos, bet piedāvāja Latvijai sociāla atbalsta programmu, maksājot pabalstus bez darba palikušajiem Latvijas iedzīvotājiem. Kamēr Latvijas valdība demonstrēja pilnīgu nemākulību krīzes menedžmentā, tieši EK 2009. gadā stabilizēja un mazināja sociālo spriedzi Latvijā. Bez EK sociālās atbalsta programmas Latviju pamestu vēl par vairākiem desmitiem tūkstošu vairāk iedzīvotāju, palielinot to simt tūkstošu aizbraucēju pulku, kas Latviju pameta pēdējo desmit gadu laikā.

Arī pēc tam EK rīcība attiecībā pret Latviju bija iecietīga un pretimnākoša. Pirmos trīs gadus pēc krīzes Latvijas ekonomiskās izaugsmes tempi bija iespaidīgi. Taču pēc tam, īpaši no 2014. gada, Latvijas ekonomiskā izaugsme tika mākslīgi uzlabota uz papīra, rādot, ka inflācija ir mazāka par reālo, jo kā ekonomiskā izaugsme tika uzdoti neuzrādītās inflācijas procenti. Arī šādos apstākļos EK rīcība attiecībā pret Latviju bija iecietīga. Tika ņemti vērā ģeopolitiskie apstākļi. Latvijas valdības skaistās pasakas par straujo ekonomisko augšupeju netika atmaskotas, nepasliktinot jau tā Krievijas krīzes dēļ visai bēdīgo Latvijas ekonomisko situāciju. Tomēr šāda politika un pretimnākšana nevar turpināties bezgalīgi. Tieši šāds signāls ir nolasāms no jaunākā EK vēstījuma. EK vēstījumā tiek secināts, ka vidējās produktivitātes izmaiņas Latvijā ievērojami atpaliek no uzrādītā IKP pieauguma. EK ziņojumā teikts, ka pēdējā laikā «produktivitātes pieaugums Latvijā ir samazinājies vairāk nekā uz pusi salīdzinājumā ar straujo ekonomiskās iedzīšanas procesu pirms krīzes». Pārtulkosim EK vēstījumu no diplomātiskās valodas vienkāršu cilvēku valodā: «Draugi, jums IKP aug nesaistīti ar produktivitāti! IKP aug tāpēc, ka jūsu valdība un parlaments regulāri pavēl celt minimālo algu, to nesaistot ar produktivitāti, bet lai šādi kompensētu noslēpto inflāciju.»

Tomēr vissvarīgākā EK atziņa ir izteikta skarbā, bet joprojām visai diplomātiskā valodā izteiktā slēdzienā - Latvijas «strukturāli zemāks investīciju līmenis liek domāt, ka viegli gūstamo panākumu posms ir beidzies un valsts izaugsmes modelis būs jāmaina, koncentrējoties uz nonākšanu globālo vērtības ķēžu augšgalā».

Atkal pārtulkosim EK vēstījumu no diplomātiskās valodas vienkāršu cilvēku valodā: «Draugi, mēs ļāvām jums blefot, uzdot inflāciju par reālu IKP pieaugumu, taču tagad pietiek. Uz ilgstošu blefu nevar balstīt valsts ekonomisko izaugsmi!»

Eiropas Komisijas mājiens Latvijas valdībai nozīmē stingru aicinājumu sākt attīstīt (atbalstīt) kādu specializācijas virzienu, kas nākotnē varētu nodrošināt Latvijas ekonomikas izaugsmi un sociālo stabilizāciju: «Lūdzu, kļūstiet prātīgi. Atrodiet Latvijas specializāciju nevis iegūstošajā rūpniecībā, bet gan kādā no augsto tehnoloģiju nišām!»

EK ir noformulējusi arī pirmos reformu soļus, bez kuriem citas reformas būs ar zemu efektivitāti.

Ir nekavējoties jāuzlabo Latvijas rūpniecisko elektroenerģijas patērētāju konkurētspēja, jo Latvijas elektroenerģijas cena rūpnieciskajiem patērētājiem ir «viena no augstākajām ES». Nekavējoties jāveic «izmaksu lietderības uzlabošana atjaunojamās enerģijas atbalsta jomā». Tātad pat EK ļoti diplomātiski aicina: «Pietiek pārbarot OIK korumpantus! OIK korumpantu kliķes pārbarošana ir kļuvusi par Latvijas attīstības bremzi un var kļūt par Latvijas nākotnes kapraci.»

EK savu vērtējumu ir izteikusi.

Jautājums, vai vadošās politiskās partijas uztraucas par Eiropas Komisijas diplomātiskajiem mājieniem. Līdz šim mūsējiem visu piedeva un ne par ko neburkšķēja. Neviens nav cēlis iebildumus pat par to, ka Latvija savu ES fondu kvotu tērē, nevis atbalstot nākotnes specializācijas, bet gan apgūstot (tērējot) ES līdzekļus caur semināriem vai pārdalot, izmantojot t.s. Slovākijas shēmas - ES fondi ar veco ES dalībvalstu noziedzīgajām struktūrām tiek pārpumpēti, atbalstot nelegālos un naudas atmazgāšanas biznesus visā ES.

Vai tos, kas gadu gadiem barojās no ES fondu shēmām, var atturēt Eiropas Komisijas mājieni?

Tikai atgādināsim - lai gan Eiropas struktūras ir ar ļoti augstu tolerances pakāpi, tomēr Latvijas ekonomika pašlaik turas, pateicoties diviem faktoriem - emigrējušo Latvijas ļaužu naudas pārvedumiem un ES fondu plūsmai. Tāpēc EK rīcībā ir visai efektīvs instruments, lai ikvienu nabadzīgu dalībvalsti stimulētu atteikties no kaitīgām praksēm un pievērsties reālāku sociālu un ilgtspējas problēmu risināšanai.