Oktobrī desmito reizi Rīgā, Liepājā un Ventspilī notiks festivāls Zelta maska Latvijā. Jubilejas festivāla programmā ir iekļauti īpaši iestudējumi, kas guvuši atzinību ne tikai Krievijā.
Festivāls Zelta maska Latvijā ir nozīmīgs pasākums Latvijas un Krievijas kultūras saišu nostiprināšanā un paplašināšanā, uzsver festivāla rīkotāja, kompānijas ART Forte vadītāja Jūlija Ločmele. «Tā ir liela vērtība, ka savā starpā komunicējam, ka varam atvest uz Latviju šīs izrādes. Turklāt visām izrādēm vienmēr tiek nodrošināts tulkojums,» uzsver festivāla rīkotāja. Festivālā Zelta maska Latvijā desmit gadu laikā Rīgā, Liepājā un Ventspilī viesojušās vairāk nekā 90 izrādes no 30 Krievijas dramatiskajiem un muzikālajiem teātriem. Šeit ir rīkotas meistarklases un tikšanās ar atzītiem režisoriem, scenogrāfiem un aktieriem. Latvijas teātru izrādes ir piedalījušās Zelta maskas projektos Maskavā. Tas viss veicinājis ciešu profesionālo kontaktu izveidošanu starp Latvijas un Krievijas teātra māksliniekiem. Desmitais festivāls Zelta maska Latvijā ir šīs veiksmīgās sadarbības apliecinājums.
Jubilejas festivāla programmā ir četri teātra iestudējumi, kā arī viena baleta izrāde. Festivālu 13. oktobrī Latvijas Nacionālajā operā atklās Eiropas dejas zvaigznes, «dejojošā Pikaso», izcilā čehu horeogrāfa Jirži Kiliana viencēliena baletu vakars.
Tie ir K. Staņislavska un V. ŅemirovičaDančenko Maskavas Akadēmiskajā muzikālajā teātrī beidzamajos piecos gados tapuši darbi, kas bijuši nominēti un arī apbalvoti ar Krievijas prestižāko teātra prēmiju Zelta maska: Mazā nāve, Sešas dejas (2011. gada balva Zelta maska kategorijā Labākā baleta izrāde, nominācija kategorijās Labākā sieviešu loma, Labākā vīriešu loma), Bezmiegs (nominācija 2014. gada balvai kategorijā Labākā baleta izrāde), Vaska spārni (nominācija 2015. gada balvai kategorijās Labākā baleta izrāde, Labākā sieviešu loma).
Dailes teātrī un Ventspils teātra namā Jūras vārti viesosies izrāde leģenda – Maskavas P. Fomenko meistardarbnīcas iestudējums Vilki un avis. Pjotra Fomenko ar saviem audzēkņiem veidotais Aleksandra Ostrovska lugas iestudējums pirmizrādi piedzīvoja 1992. gadā, tas saņēmis galveno balvu Polijas teātra festivālā Kontakts, kā arī 1997. gadā piedalījies Aviņonas festivālā Francijā. Pēc Liņajeva lomas tēlotāja Jurija Stepanova pāragrās aiziešanas mūžībā un paša meistara Fomenko nāves iestudējums, laika gaitā piedzīvojis tēlotāju sastāva maiņu, joprojām ir teātra repertuārā. Murzaveckas lomu no Ksenijas Kutepovas pārņēmusi Madlēna Džabrailova, taču izrādē spēlē Ksenijas māsa Poļina Kutepova (Kupavina).
Dailes teātrī un Liepājas teātrī būs iespēja redzēt Valsts Nāciju teātra iestudējumu Zviedru sērkociņš. Tas ir Oļega Kudrjašova vadītā kursa audzēkņu darbs Ņikitas Grin špūna režijā, jautra, muzikāla izrāde, kurā apvienoti Antona Čehova humoristiskie stāsti Sieva un Zviedru sērkociņš. Tā ļauj redzēt virtuozu aktieru darbu īstenā spēles stihijas izpausmē. Izrāde bija nominēta 2009. gada Zelta maskai kategorijās Labākā mazās formas izrāde, Labākā vīriešu loma (Jevgeņijs Tkačuks).
21.–23. oktobrī Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala būs ilgi gaidīts notikums – Latvijā viesosies izcilā režisora Anatolija Efrosa un slavenās kritiķes Natālijas Krimovas dēla Dmitrija Krimova veidotās izrādes. Dmitrijs Krimovs desmit gadu laikā ir izveidojis un attīstījis savu oriģinālo stilu – scenogrāfa, mākslinieka teātri, un viņam Krievijas teātrī ir sava īpaša vieta. Speciāli šīm Krimova izrādēm Ķīpsalas hallē tiks uzbūvēta black box zāle. Latvijā būs iespēja redzēt divus Drāmas mākslas skolas un Dmitrija Krimova laboratorijas iestudējumus – vienu no vecākajiem Sers Vantess. Donkijs Hots un jaunāko iestudējumu Oj. Vēlā mīla. Festivālam veltītajā preses konferencē teātra kritiķe Dina Godera no Krievijas atzina, ka Sers Vantess. Donkijs Hots ir viena no labākajām Krimova agrīnajām izrādēm. Tas ir stāsts par to, kā mākslinieku pieņem sabiedrība, un Dona Kihota tēma tiek atklāta reizē dramatiski un ironiski. Šis iestudējums bija nominēts 2007. gada Zelta maskai kategorijā Labākā novatoriskā izrāde.
Oj. Vēlā mīla ir dauzonīgi huligāniska Aleksandra Ostrovska lugas versija, veidota ļoti groteskā formā. Iestudējums ir lielisks traģikomēdijas paraugs, ļoti smieklīgs un smeldzīgi skumjš darbs par mīlestību, ko ir vērts redzēt. Iestudējumā spēlē Krievijas Teātra mākslas akadēmijas (GITIS) Režijas fakultātes Jevgeņija Kamenkoviča un Dmitrija Krimova vadītā 4. kursa audzēkņi, izņemot Mariju Smoļņikovu (Ludmila), kas šo pašu augstskolu Kamenkoviča un Krimova vadībā beigusi agrāk un kopš 2008. gada spēlē Krimova laboratorijas izrādēs. Oj. Vēlā mīla šopavasar tika parādīta Zelta maskas starptautiskajā programmā Russian Case un guva lielu ārzemju viesu atzinību.
Biļetes uz festivāla izrādēm jau ir nopērkamas Biļešu paradīzē, un, kā uzsvēra Jūlija Ločmele, jubilejas festivālā īstenota draudzīga biļešu politika. Uz Dmitrija Krimova izrādēm biļetes maksā 30 un 40 eiro, uz Zviedru sērkociņu – no 15 līdz 40 eiro, Liepājā – no 7 līdz 20 eiro, uz izrādi Vilki un avis – no 20 līdz 50 eiro, Ventspilī – no 10 līdz 20 eiro, uz Jirži Kiliana baletu vakaru – no 20 līdz 100 eiro.
Zelta maska Latvijā
