Sestdiena, 4.maijs

redeem Vijolīte, Viola, Vizbulīte

arrow_right_alt Kultūra \ Personības

Gleznotājs Edgars Vērpe: Maza jēga, ja māksla ir tikai dekorācija

© Mārtiņš Zilgalvis, F64 Photo Agency

3.lapa

Starp makšķerēšanu un gleznošanu

Lai gan Edgars Vērpe atzīst, ka gleznojis ir vienmēr, arī tajā laikā, kad bija Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas direktors, un šobrīd, kad vada Valsts Kultūrkapitāla fondu, tomēr īpaši ražīgs tajā laikā nav bijis. Pēdējo trīs četru gadu laikā darbnīcā esot daudz biežāk. «Man būtiski ir ieiet ritmā. Nevaru aizbraukt uz darbnīcu reizi mēnesī un radīt brīnumu, man tur jābūt regulāri un regulāri jāstrādā. Mākslinieki ir dažādi, iespējams, kāds, ieraugot baltu audeklu, uzreiz var mālēt, bet es izdaru daudz lieka, lai nonāktu pie rezultāta, daudz ko nokasu, noslīpēju, pat izmetu ārā. Man idejas rodas strādājot, tikai strādājot. Patiesībā man ideju pilna galva, teiksim, izdomāju, ka taisīšu tā un tā, bet aizeju uz darbnīcu, ķeros klāt, un nekas no izdomātā nesanāk. Un situācija, kad nekas nesanāk, rokās iedod citu diedziņu, vajag tikt pavilkt aiz tā, un izrādās - viss ir.»

Šogad savu atvaļinājumu viņš veltījis personālizstādes ierīkošanai. Uz lauku mājām tagad braucot vien reizi pāris nedēļās, lai vien nopļautu zāli un aizietu makšķerēt. «Jau trīs gadus neesam tur dzīvojuši. Nav laika, jo man ir intereses savā darbnīcā. Pirms gadiem tur dzīvoju visu atvaļinājumu, bet tad es negleznoju, tikai makšķerēju, šo to urķēju un būvēju no koka. Tagad ir periods, kad gleznoju, un to var darīt tikai Rīgā, darbnīcā. Laika jau ir tik, cik ir. Īstenībā interešu konflikts man ir starp vēlmi gleznot un vēlmi braukt makšķerēt. Jo mazāk tieku makšķerēt, jo īgnāks, piktāks un uzvilktāks kļūstu, es pat teiktu - sāku apdraudēt līdzcilvēku psiholoģisko komfortu un labsajūtu. Kad makšķerēju, nedomāju ne par ģimeni, ne par kultūrkapitālu, pat ne par gleznošanu, es domāju tikai par to, kā piešmaukt zivtiņu. Man makšķerēšana ir meditācija, sakārto psihi un smadzenes.»

***

Edgars VĒRPE

• Gleznotājs, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors

• Dzimis 1958. gada 25. maijā Rīgā Latvijā

• Precējies, dzīvesbiedre - gleznotāja Sandra Krastiņa, dēli - Kārlis un Gundars

• Absolvējis Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (1976) un Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu (1981)

• Darba pieredze: pasniedzējs Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (1981-1993), Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas direktors (1996-2002), VAS Kultūrkapitāla fonds padomes loceklis, vizuālās un foto mākslas ekspertu komisijas vadītājs (1988-2000), kopš 2004. gada - tā direktors

• TV raidījuma Cope autors un producents Vides filmu studijā (1996-2006)

• Latvijas Mākslinieku savienības biedrs (kopš 1983.)

• Izstādēs piedalās kopš 1980. gada. Personālizstādes notikušas Latvijā, Itālijā, Somijā, Lietuvā u.c.

• Darbi kolekcijās: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Latvija), Latvijas Mākslinieku savienības kolekcija (Latvija), Valsts Tretjakova galerija (Krievija), Mati Miliusa kolekcija (Igaunija), Zuzānu kolekcija (Latvija), Swedbank mākslas kolekcija (Latvija), Helmuta Ņūtona kolekcija (ASV) u.c.